Civilprocesa likuma 56.panta sestā prim daļa paredz, ka tiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja tiesa konstatē tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos piegādā citā šā panta pirmajā daļā minētajā veidā. Dokumenta nosūtīšanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokumentu var nosūtīt ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā. Dokumentu nosūta uz personas norādīto elektroniskā pasta adresi. Dokuments, kas sūtīts pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. No vienas puses tas it kā atvieglo gan tiesneša palīga, gan sekretāres, gan ekspedīcijas darbu, jo nevajag sūtīt pa pastu dokumentus, kā arī nebūs tik daudz tiesai atpakaļ saņemtu dokumentu, taču no otras puses, ne tiesnešiem, ne arī darbiniekiem nav droša elektroniskā paraksta, ne arī zīmoga, līdz ar to rodas jautājums, kā var nosūtīt lietas dalībniekiem sprieduma norakstu pa e-pastu, ja viņš nav apliecināts ar tiesneša parakstu un zīmogu? Piemēram, spriedumam bez tiesneša paraksta un zīmoga nav juridiskā spēkā.
Civilprocesa likuma 77.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka, ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede un citi apstākļi), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam; tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā. No augstāk minētās normas izriet, ka pieteikumu par puses aizstāšanu jāizskata tiesas sēdē, taču ņemot vērā tiesas noslogotību, uzskatu, ka Civilprocesa likumā būtu nepieciešams paredzēt, ka jautājumu par puses aizstāšanu var izskatīt arī rakstveidā procesā, kas, savukārt atvieglos tiesas darbu, jo, izskatot civillietu pēc būtības un nododot lietu tiesas kancelejai, bieži vien pieteikumi par puses aizstāšanu tiek saņemti tiesā pēc pusgada vai gada un, tad ir nepieciešams atkal nozīmēt tiesas sēdi, lai izlemtu augstāk minēto pieteikumu.
Civilprocesa likuma 250.20pants paredz, ka maza apmēra prasības pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam. Iepazīstoties ar Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumiem Nr.783 un maza apmēra prasības pieteikumiem, konstatēju, ka sagatavojot maza apmēra prasības pieteikumu prasītājam tikai jāizpilda piedāvātos lauciņus, taču dažreiz ir tā, ka, sagatavojot prasības pieteikumu, prasītāji neizpilda Ministru kabineta apstiprinātā prasības pieteikuma paraugā ietvertās prasības, proti, nenorāda apstākļi, kas pamato prasību, aprobežojoties tikai ar norādi, ka, piemērām, parāds nav pilnā apmērā samaksāts, tādējādi nepamatojot savu prasību. Tāpat arī nereti no maza apmēra prasības pieteikumiem ir redzams, ka cilvēkiem nav saprotams, kas un kur jānorāda, un kā aprēķināms, piemērām, piedzenamo uzturlīdzekļu gada kopsumma utt. Ņemot vērā minēto, uzskatu, Civilprocesa likuma attiecībā uz maza apmēra prasības pieteikuma noformēšanu jāparedz, ka maza apmēra prasības pieteikums noformējams atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta noteikumiem, proti, vispārējā kārtībā, nevis saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
…
