Darbinieka disciplinārā un civiltiesiskā atbildība

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Lai nodrošinātu normālu darba vidi gan darba devējam, gan pakļautajiem darbiniekiem ir jābūt izpratnei un skaidrībai, kuros gadījumos un kādās situācijās iestājas civiltiesiskā atbildība. Ne vienmēr visi gadījumi ir iekļauti noslēgtajā līgumā un šādas situācijas var būt par pamatu darba devēja nepamatotai soda uzlikšanai, jo ne vienmēr darba devējs, kaut arī pats ir vainojams, uzņemas vismaz pusi no atbildības.
Darba likumā ir paredzēti gadījumi kādos darbiniekam ir pienākums uzņemties civiltiesisko atbildību un arī kārtība kādā viņš var apstrīdēt uzliktā soda pamatotību. Fakts, ka darba devējs vienmēr ievēro Darba likuma noteikumus ir apšaubāms tomēr tas parasti ir pamats tam, ka darbiniekam ir nepietiekamas zināšanas šādos jautājumos. Tāpēc autore uzskata, ka pirms darba attiecību uzsākšanas abām līguma slēdzēju pusēm būtu nepieciešams izskaidrot gan tiesības, gan pienākumus, kā arī atbildības veidus un apmērus. Tā varētu uzlaboties gan darba vide, gan tā kvalitāte.
Savukārt, lai darbiniekam uzliktu disciplinārsodu tam ir jāpārkāpj, pietam rupji jāpārkāpj, darba līguma vai darba kārtības noteikumi. Šādā gadījumā darba devējs darbiniekam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu. Tomēr ir jāievēro zināma kārtība kādā veidā šo sodu var uzlikt, pretējā gadījumā darba devējam pašam var iestāties atbildība par nepamatota soda uzlikšanu.
Amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm disciplinārsodi ir pietiekami stingri, tomēr to uzlikšanai būtu jāpievērš daudz stingrāka uzmanība, lai nerastos situācijas, kad disciplinārsodu uzliek taču tas nerada nekādu bijību un pārkāpumi turpinās.
Autore izstrādājot referātu savu izvirzīto mērķi ir sasniegusi.

…