Senāts atzīmē, ka „jautājumu par būtiska kaitējuma esamību katrā konkrētā gadījumā izlemj tiesa. Ja nodarītais kaitējums netiek atzīts par būtisku, valsts amatpersonas nodarījumā iespējamas disciplinārā kārtā sodāma pārkāpuma pazīmes”.
No iepriekš apskatītajiem nolēmumiem izriet, ka ir diezgan problemātiski pierādīt būtiska kaitējuma esamību, lai attiecīgās personas varētu sodīt krimināltiesiskā kārtībā. Šī obligātā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme – būtisks kaitējums – nereti ļauj personām izvairīties no kriminālatbildības par nodarīto aizskārumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātajām personas tiesībām un interesēm, jo šis obligātais nosacījums ir grūti pamatojams un pierādāms. Ir sarežģīti vērtēt un konstatēt būtiska kaitējuma esamību, jo kā tad nodalīt būtisku no nebūtiska? Tiesu prakses materiāli uzskatāmi apliecina, ka tieši būtiska kaitējuma pareiza noteikšana sagādā ne mazumu problēmu tiesību normu piemērotājiem. Vispārējas frāzes un apgalvojumi nav pieļaujami un netiek vērtēti kā būtiska kaitējuma pamatojums, tomēr šīs vispārējās frāzes ir tās, kas tieši norāda šī būtiskā kaitējuma esamību, jo vai tad kaitējumu var vērtēt kā nebūtisku, ja tāds nodarīts ir valsts varai, pārvaldības kārtībai vai personas tiesībām un interesēm, kas tiek aizsargātas ar likumu? Tas vien jau norāda uz to, ka šis kaitējums ir vērtējams kā būtisks. Jebkurš noziedzīgs nodarījums, kas ir ietverts Krimināllikumā ir uzskatāms par būtisku kaitējumu, tieši tādēļ tas ir ietverts Krimināllikumā un par to ir paredzēts bargs sods. Persona nevar tikt atbrīvota no soda tādēļ, ka nepietiek argumentu, vai arī tie nav pietiekoši pārliecinoši, lai noteiktu, ka ir izdarīts būtisks kaitējums.
…
