Tiesību jēdziens un funkcijas

Tiesību pirmsākumi meklējami ap 4000 gadus senā pagātne, taču joprojām nav vienotas definīcijas, kas ir tiesības. N.Horns tiesības definē kā valsts garantēto vispārīgo normu kopumu cilvēku kopdzīves regulēšanai un starp cilvēkiem radušos konfliktu atrisināšanai ar nolēmumu palīdzību , savukārt J.Neimanis tiesības definē kā organizatorisku instrumentu, ar kura palīdzību tiek kārtota un organizēta sabiedriskā dzīve.2
Uzskati par tiesībām:
• Pēc Platona domām tiesības ir saprāta sākuma ieviešanas līdzeklis dzīvē un cilvēku attiecībās3 ;
• Kristiāns Tomzijs tiesības nošķir no tikumības. Par tiesībām Tomzijs uzskata „negatīva rakstura noteikumus, kuri kaut ko aizliedz un uzliek pienākumus attiecībā pret citiem” 4;
• Žans Žaks Ruso par vienīgo tiesību un taisnības pirmavotu uzskata cilvēka prātu. Uzskata, ka tiesības ir vispārēja grupa, tautas griba vai ari vispārēja pārliecība. Valsts vara, valsts iekārta pieder tautai5 ;
• Imanuels Kants uzskata, ka kopēja sakne, no kuras izaug tikumība un tiesības ir cilvēka brīvība. Tiesību ideju viņš izprot gan kā brīvību, gan kā taisnību 6;
• Pēc Hēgeja domām, tiesības ir „sabiedrības varas pārsvars pār personisko brīvību” 7;
• Jērings tiesības nosauc par varas un interešu realizācijas līdzekli8 .
…