Nobeigums un secinājumi
Strādājot pie kvalifikācijas darba “Brīvības atņemšanas soda izpildes diferenciācija, penitenciāro iestāžu un notiesāto klasifikācija, soda izpildes un resocializācijas pasākumu piemērošanas individualizācija”, atklāju, ka kriminālsodu izpildes tiesību zinātne izšķir ļoti daudz un dažādus klasifikācijas veidus un pamatus. Praktiskajā dzīvē saskaroties ar tiem ikdienā, es bieži nemaz arī nepamanīju dažādus iedalījumus, uzskatot tos par loģisku lietu sakārtojumu,jeb par vienkāršu sakritību.
Bez tam, es dziļāk izpratu cieši pastāvošo saikni starp notiesāto klasifikāciju un soda diferenciācijas un klasifikācijas metodēm. Darbs pie šīs tēmas man palīdzēja izveidot kopēju priekšstatu par notiesāto audzināšanas sistēmu un nepieciešamību tos iedalīt vienveidīgās grupās.
Ir skaidrs, ka katrs cilvēks ir indivīds un arī attiecīgi individuāli reaģē uz jebkuru iedarbības formu, kura ir pret to vērsta. Tātad, katram ir nepieciešama individuāla pieeja. Nedrīkst censties pārtaisīt cilvēkus visus vienlīdzīgi, kā tas bija padomju laikā, jo tas vēl vairāk sagrauj cilvēka morālo vērtību skalu un gala rezultātā mēs iegūstam morāli sakropļotu sabiedrības locekli.
Pedagoģijas zinātne ir pierādījusi, ka pieaugušu cilvēku vairs nav iespējams pilnībā pāraudzināt, tomēr ar pareizu pieeju tajā var izdarīt zināmas korekcijas un likt cilvēkam pārskatīt savu vērtību skalu. Taču tam ir nepieciešama individuāla pieeja un to, cietumu apstākļos, mēs varam izdarīt pielietojot notiesāto personu klasifikāciju un individualizējot audzināšanas pasākumus.
Es uzskatu, ka būtībā šī tēma ir stipri individuāla un katrā atsevišķā gadījumā, katrai notiesāto kategorijai ir jāpieiet dažādi. Tas ir atkarīgs arī no termiņa, ko notiesātā persona pavadīs brīvības atņemšanas iestādē. Galvenais šajā gadījumā ir iepazīt notiesāto, lai pēc iespējas efektīvāk varētu pielietot piespiedu un labošanas līdzekļus notiesātā stimulēšanai uz likumpaklausīgu uzvedību un atkarībā no niansēm, ir jāienes dažādas korekcijas, tādējādi sasniedzot mūsu mērķi.
Kas attiecas uz normatīvo aktu atbilstību starptautiskajiem standartiem, tad ir jāsaka, ka,ņemot vērā vēl nepabeigto Latvijas cietumu reformu mēs esam sasnieguši pietiekami augstu līmeni. Praktiskajā dzīvē tiek īstanotas visās pasaulē pieņemtās un aprobētās normas.
Arī tehniskajā ziņā arvien vairāk Latvijas brīvības atņemšanas iestādes var salīdzināt ar Eiropas līmeņa brīvības atņemšanas vietām, kur var nodrošināt ne tikai notiesāto personu uzturēšanu, bet arī pienācīgu atsevišķu grupu izolāciju.
Paveicot darbu pie izstrādājamās tēmas, nākas atzīt, ka normatīvajos aktos ir pietiekoši smalki dotas visas nepieciešamās klasifikācijas kategorijas attiecībā uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu. Tālāka “piespiedu” klasifikācija neļautu vairs elastīgi pielietot dažādus notiesāto personu klasifikācijas pamatus, uz kuru bāzes tiek izveidotas visumā vienveidīgas grupas tālākai notiesāto diferenciācijai un individualizācijai. Šo procesu tomēr nevar pakļaut striktai reglamentācijai, jo pēc savas būtības tas ir radošs process.
Salīdzinot tiesību aktus brīvības atņemšanas soda izpildē nepilngadīgajiem, var secināt, ka Latvija ne pārāk atpaliek no starptautiskajiem tiesību avotiem šajā jomā. Gribētos gan, lai būtu vairāk pielietojami visdažādākie alternatīvie soda veidi attiecībā pret nepilngadīgajiem, taču šie sodi mūsu valstī ir vēl pavisam jauna lieta un to pielietošana tikai sāk attīstīties. Arī jau notiesāto ar brīvības atņemšanu nepilngadīgo vidē gribētos redzēt visdažādākās programmas, kuras ļautu vismazāk kriminalizētiem pusaudžiem ātrāk atstāt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem un pēc iespējas pilnīgāk iekļauties sabiedrībā
…
