Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Harmonizētā preču aprakstīšanu un kodēšanu pamatprincipi | 5 |
1.1. | Starptautiskā vienotā preču nomenklatūra un tās izveidošanas nosacījumi | 5 |
1.2. | Harmonizētās sistēmas komitejas uzdevumi | 8 |
1.3. | Harmonizētās sistēmas pamatuzbūve | 10 |
1.4. | Harmonizētās sistēmas noteikumi un klasifikācija | 10 |
1.5. | Harmonizētās sistēmas preču kodēšana | 18 |
2. | Preču Kombinētās nomenklatūras raksturojums | 20 |
2.1. | Kombinētās nomenklatūras mērķi un struktūra | 20 |
2.2. | Muitas tarifi | 21 |
2.3. | Preču identificēšana un atzinums par preces atbilstību kombinētās nomenklatūras kodam | 22 |
Secinājumi | 24 | |
Bibliogrāfiskais saraksts | 26 | |
Pielikumi | 27 |
Muitas tarifs ir noteiktā sistēmā apkopotas muitas nodokļa likmes. Attiecīgās valsts muitas tarifu veido nacionālā kombinētā nomenklatūra, kas balstīta uz Starptautisko preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (Harmonizētā Sistēma - HS). Savukārt nacionālajā kombinētajā nomenklatūrā apvienoti preču apraksti un to kodi, preču mērvienības un muitas nodokļa likmes.
Starptautiskā “Konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu” ir pieņemta Briselē 1983.gada 14.jūnijā. Konvencijā ir noteikts, ka Muitas Sadarbības padomes vadībā Konvencijas līguma slēdzējas puses, šo līgumu slēdzot, ir vienojušās par vēlmi sekmēt un uzlabot starptautisko tirdzniecību. Vēloties veicināt statistikas datu vākšanu, salīdzināšanu un analīzi, samazināt izdevumus, kuri rodas atkārtoti aprakstot, klasificējot un kodējot preces, kā arī atzīst precīzu un salīdzināmu datu nepieciešamību sarunās, kas saistītas ar starptautiskās tirdzniecības jautājumiem. Tāpat vienojas par virkni citiem jautājumiem.
Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanu un kodēšanu Latvijas Saeima akceptēja 1995.gadā 12.oktobrī. Pamatojoties uz likumu “Par muitas tarifiem”, Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas izdevumiem un to pielikumiem tādā redakcijā, kādā tie ir spēkā Eiropas Savienībā.…
Muitas tarifs ir noteiktā sistēmā apkopotas muitas nodokļa likmes. Attiecīgās valsts muitas tarifu veido nacionālā kombinētā nomenklatūra, kas balstīta uz Starptautisko preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (Harmonizētā Sistēma - HS). Savukārt nacionālajā kombinētajā nomenklatūrā apvienoti preču apraksti un to kodi, preču mērvienības un muitas nodokļa likmes. Kursa darba mērķis ir izanalizēt muitas tarifus, kuri balstīti uz Starptautisko preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un nacionālo kombinēto nomenklatūru. Lai sasniegtu darba mērķi, tika veikti sekojošie uzdevumi: • apskatīt Starptautiskās konvencijas par preču aprakstīšanas un kodēšanas vadības pamatprincipus; • izpētīta Harmonizētās sistēmas uzbūve un funkcija, kā arī izanalizēta klasifikācija un kodēšanas īpatnības un uzdevumus; • izpētīta nacionālā Kombinētā nomenklatūra, muitas tarifi un preču identificēšana. Pievienoti 5.pielikumi.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Muitas noteikumu pārkāpumu būtība
Реферат для университета8
-
Muitas tiesības Latvijas pretnarkotiku politikā
Реферат для университета8
-
Muitas procedūras - preču eksports un imports
Реферат для университета11
-
Administratīvie pārkāpumi muitas jomā
Реферат для университета20
Оцененный! -
Latvija pārejas procesā no LR muitas likuma uz ES muitas kodeksu
Реферат для университета17