Vēsturiskā iztulkošanas metode tiesas spriedumos

Tiesu vara ir viena no cilvēktiesību aizsardzības realizētājām, tomēr pašreizējā situācijā indivīds bieži vien saskata tiesā nevis efektīvu savu aizskarto tiesību aizstāvi, bet gan represīvu līdzekli vai arī neefektīvu un nesamērīgi ilgu procesu. Galvenais normatīvais akts, kas nosaka valsts iekārtu ir “Latvijas Republikas Satversme”. Tajā teikts, ka tiesu Latvijā spriež tikai tiesa. Satversmes 82. pants nosaka: Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā - arī kara tiesas . Interpretācija - tiesību teksta atsevišķu vārdu un jēdzienu satura un jēgas noskaidrošana. Latīņu valodā Interpretation – skaidrošana, jēgas atklāšanās. Interpretatio legis – likumu interpretācija; Interpretatio iuris – tiesību interpretācija; Ratio legis – likuma gars, jēga, “saprāts”. Iztulkošana vērsta uz to, kam būtu bijis jābūt atspoguļotam attiecīgajā tiesību normā. Iztulkot tiesību normu nozīmē izzināt šīs normas teksta nozīmi, tātad iegūt visu to faktu, vērtējumu un vajadzību priekšstatus, kuriem būtu bijis jābūt atspoguļotiem šajā tekstā. Iztulkošanas priekšmets ir tiesību normas teksts, kā tajā ietvertās jēgas “nesējs”. Iztulkošanas jēga ir tāda, ka normu var interpretēt tikai tās teksta robežās, nepārkāpjot tā plašāko un šaurāko nozīmi. Iztulkošanas procesa būtiska pazīme ir tā, ka iztulkotājs “liek runāt” tikai pašam tiesību normas tekstam, neko nepieliekot klāt un neatņemot nost. Tam, kurš neko nesaprot no tā, kas gribēts pateikt ar vienu vai otru normu, šīs normas teksts arī neko neizsaka.