1.Pārvaldes un tiesu reformas Baltijas guberņās.
1887.g. likums par K-jas 1870.g. pilsētu nolikuma piemērošanu Baltijas gub. Nodibināja vēlētus pašvaldību orgānus-pilsētas domi, valdi, galvu.
1888.g.likums par policijas reformu. Ieviesa centralizēto pārvaldes sistēmu, atceļot Baltijas vācu policijas iestādes.
1889.g.pagaidu noteikumi par zemnieku iestāžu sastāvu un kompetenču grozīšanu. Paredzēja, ka jāieceļ komisāri zemnieku lietās.
1889.g.tiesu reforma Baltijā noteica, ka K-jas imp.1864.g.ustavi tiek piemēroti Baltijas guberņās. Likums tiesas iedalīja: vietējās tiesās (pagasta, miertiesas, miertiesnešu sapulces) un vispārējās tiesās (apgabaltiesas, tiesu palāta, senāts).
Miertiesas-tajās darbojās miertiesneši, kurus apstipr.tiesl.ministrs. apelācijas instance bija miertiesnešu sapulces, kuru darbs tika organizēts sesijās.
Apgabaltiesas-nodibināja Rīgā,Jelgavā,Liepājā, vēlāk arī D-pilī. Izskatīja svarīgākās civillietas, krimināllietas. Tiesas spriedumu varēja pārsūdzēt tiesu palātā Pēterburgā.
Pagasta tiesa- tiesnešus, vietniekus ievēlēja pagasta kopsap.uz 3 gadiem. šos tiesnešus apstiprināja miertiesnešu sapulcē. Pārsūdzības par spriedumiem izskatīja zemnieku virstiesa.
Līdz ar tiesu reformu, stājās spēkā advokatūra un prokuratūra. Prokuratūra tika iecelta caur cara pavēli. Advokatūra tika veidota pēc Krievijas struktūras, visplašākā kompetence bija zvērinātiem advokātiem. Izņēmumu veidā varēja pastāvēt arī privātadvokāti.
Tiesvedības valoda reformu laikā tika mainīta uz krievu valodu. Tradicionāla Baltijas pilsētu pašvaldības iestāžu kompetence tika sašaurināta pat līdz pilnīgai likvidācijai. Pēc 1889.g. likuma par tiesu iekārtas pārveidošanu Baltijas guberņās- pilsētas rātes tika pilnīgi likvidētas, abas ģildes joprojām pastāvēja, Rātes funkcijas aizstāja guberņas varas iestādes.
2.Baltijas vietējo likumu kopojumu būtība.
Pēc Vidzemes muižn. Ierosinājuma 18.gs.tika izdots Krievijas impērijas ukazs, kas noteica, ka Baltijas novada tiesības ir jāsakārto vienkopus Baltijas likumu grāmatā. No sākuma tika plānots kopojums 5 nodaļās.
1. Baltijas novada iekārta
2. Kārtu privilēģijas
3. Baltijas novada civillikumi
4. civilprocesa tiesības
5. Kriminālprocesa tiesības
