SECINĀJUMI
ES sociālā politika ir attīstījusies laika gaitā, apzinot gan risināmo jautājumu, gan problēmu loku. Ir radušās jaunas problēmas, priekšplānā izvirzījušās kādreiz ne tik nozīmīgas problēmas un jautājumi, radot jaunus uzdevumus Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm.
Galvenā ES sociālā pamatproblēma, kā jau iepriekš minēju, ir nodarbinātība, tāpat arī darba tiesiskās attiecības, sociālā aizsardzība, sociālais dialogs, darba apstākļi un citi ar sociālo jomu saistīti jautājumi.
ES likumdošanā ir papildinājusi jomas, kurās detalizētāk ir noteiktas veicamās darbības, piemēram, nodarbinātības veicināšanas pasākumi, uzlabojumi darba vidē, kā arī sociālās aizsardzības uzlabošana u.c.
Lai gan pirmie sociālās politikas pamatnosacījumi tika ietverti jau Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā, kurš tika parakstīts 1951.gada aprīlī un ir Eiropas un tagadējās ES attīstības pamats, taču lielākā daļa sociālos jautājumus regulējošās likumdošanas pieņemta tikai pēdējo divdesmit gadu laikā.
Lai varētu realizēt un novērst sociālās problēmas ir nepieciešami finašu līdzekļi. Galvenais sociālās politikas ieviešanas finanšu instruments ir ESF, kura uzdevums ir ne tikai mazināt sociālo diferenciāciju starp cilvēkiem, bet kopā ar pārējiem fondiem pārvarēt barjeras starp ES reģioniem, sasniegt pārējo reģionu līmeni.
Pastāv vēl daudzi nozīmīgi faktori, kas ietekmē un saista ES sociālo politiku, tādi kā izglītība, veselības aizsardzība, brīva personu kustība ES teritorijā un citas jomas.
Lai gan daudzas no sociālajām problēmām vēl joprojām nav novērstas un sociālās programmas nav pilnīgas un nespēj palielināt visu ES dalībvalstu iedzīvotāju labklājības līmeni, tomēr ES sadarbībā ar dalībvalstīm turpina attīstīt un pilnveidot, kā arī uzlabot darbības sociālajā politikā ieviešot dažādas sociālās programmas. Piemēram, Latvijā galvenais vidēja termiņa plānošanas dokuments ir Valsts stratēģiskais ievaddokuments 2007.-2013.gadam. Minētajos gados ES fondu atbalsts primāri virzīts uz iedzīvotāju izglītību, uzņēmumu tehnoloģisko izcilību un elastību, kā arī zinātnes un pētniecības attīstību, lai veicinātu zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošanos valstī un stiprinātu citus nepieciešamos priekšnoteikumus ilgspējīgai ekonomiskai attīstībai.
…
