Saeimas vēlēšanu komisijas, to veidi un kompetence, vēlēšanu iecirkņi un to loma

Latvijā vēlēšanas notiek reizi četros gados, bet vēlēšanu aktualitāte neizzūd pat vēlēšanu starplaikā, jo politiskās partijas nemitīgi darbojas, visu laiku notiek politiskie procesi un ietekmē iespējamo situāciju nākamajās vēlēšanās. Vēlēšanas notikušās un nākamās nevarētu notikt bez sekmīgi darbojošās vēlēšanu sistēmas organizatoriem, kas nodrošina vēlēšanu leģitimitāti.
Darba mērķis ir uzzināt kāda loma vēlēšanu komisijām ir Latvijas vēlēšanu sistēmā, par ko tieši tās ir atbildīgas un kāda institūcija ir galvenā vēlēšanu komisiju sistēmā.
Svarīgs uzdevums ir noskaidrot, kā notiek vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbība, tas ir noskaidrot to kompetenci.
Lai izpildītu minētos un dažus citus uzdevumus, autore apskata normatīvos aktus, kas regulē Latvijas vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbību, izmanto interneta resursus un literatūru.
Pastāv trīs parlamenta vēlēšanu sistēmas; mažoritārā, proporcionālā un jauktā. Latvijas Republikā parlamentu ievēl pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas principiem. Proporcionālās vēlēšanu sistēmas pamatā ir politisko spēku proporcionālas pārstāvniecības ideja. Politiskā partija (kandidātu saraksts) iegūst deputātu mandātu skaitu, kas ir proporcionālas par šo partiju (sarakstu) nobalsojušo vēlētaju skaitam.
Vēlēšanas Latvijā ir tiešās, brivprātīgas un aizklātas, brīvas un regulāras.
Kā jau tika minēts, Latvijā ir atzīta proporcionāla vēlēšanu sistēma, tapēc ievērojot tās principus, “Centralā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas”…