Uzņēmuma dibināšanas prasības Latvijas Republikas likumdošanā

Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu. Nav noslēpums, ka uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošana veicina valsts ekonomikas „sildīšanu” jeb stāvokļa uzlabošanos. Pēc autores domām, uzņēmējdarbības norises kalpo gan kā iztikas avots, gan sabiedrības zināšanu un iemaņu pilnveides process. Vairums gadījumos uzņēmējdarbības vērtība tiek noteikta ņemot vērā konkrētā uzņēmuma peļņa, pamatkapitāla lielums un citus skaitliskos faktorus, neņemot vērā, pēc autores domām, galveno elementu – indivīda gūto pieredzi, iegūtās zināšanas un ieguldīto laiku. Būtisks uzņēmējdarbības uzplaukums novērojams 20.gadsimta 90.gados, kas valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanas rezultātā (iestāšanās Eiropas Savienībā u.tml.) pieaug arvien vairāk, tādējādi nodrošinot gan ekonomisko, gan konkrētās nozares attīstību. Straujās attīstības un nozaru tendenču rezultātā radušās vairākas jaunas uzņēmējdarbības formas, piemēram, mikrouzņēmums u.tml. Referāta mērķis ir izpētīt un apkopot vienkopus prasības uzņēmuma dibināšanai, kas noteiktas Latvijas Republikas likumdošanā, tādējādi paplašinot autores zināšanas par uzņēmējdarbības nozari kopumā. Darba ietvaros, autore galvenokārt veiks Latvijas Republikā regulējošo normatīvo aktu izpēti uz kuru pamata izdarīs secinājumus un piedāvās priekšlikumus apzinātajām problēmām.