VIII
Civillikuma 1. pants: “Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības”.
“Laba ticība” ir ģenerālklauzula – aptuveni formulēts vispārsaistoša rakstura jēdziens, kas tiesu praksei (judikatūrai) un tiesību doktrīnai jāpiepilda ar konkrētu saturu. Tikai konkretizēšanas rezultātā CL 1. pantu būs iespējams izmantot konkrētu dzīves gadījuma izšķiršanai.
Saskaņā ar labas ticības principu katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāizpilda, ievērojot pārējo personu pamatotās intereses. CL 1. pants pieprasa, lai civiltiesību subjekti rēķinātos viens ar otru un ņemtu vērāpretējās puses
intereses.
Labas ticības principa piemērošana palīdz novērst situācijas, kuros civiltiesību subjekti savas tiesības izlieto vai pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojamu mērķu sasniegšanai. Gadījumi:
• Tiesību nepieļaujamas izlietošanas novēršana
a) Tiesību izlietošana aizsargājamu interešu neesamības vai nesamērības apstākļos.
b) Pretrunīga rīcība (venire contra factum proprium).
c) Tiesības zudums.
• Līguma izpildes blakuspienākumu
• Saistības izpildījuma atcelšana vai grozīšana
Labticība ir tiesisku trūkumu nezināšana bez vainas. Likums aizsargā labticīgus tiesisko darījumu dalībniekus, ļaujot tiem iegūt tiesības, ko tie neiegūtu, ja zinātu patiesos apstākļus.
Vispārīgais princips: subjektīvās tiesības jāaizsargā tiesas ceļā (CL 1732. p.)
Pašpalīdzība atļauta tikai izņēmuma veidā (CL 1733. p.)
• Aizturējuma tiesība - persona, kuras rokās atrodas citai personai piederoša lieta var neatdot to tik ilgi, kamēr nav apmierināts kāds viņas pašas prasījums.
• Ķīlāšanas tiesība - ir zemes gabala īpašnieka vai viņa vietnieka tiesība, ja zemes gabalā ieiet svešs mājas kustonis vai prettiesīgi ieiet svešas personas, saķert un aizturēt mājas kustoņus, bet personām atņemt lietas; zagli var arī pašu aizturēt.
• Nepieciešamā pašaizstāvība - ir personas aizsardzība pret prettiesisku uzbrukumu, kas vērsts pret viņu pašu vai citu personu, kā rezultātāuzbrucējam tiek nodarīts kaitējums.
a) Nepieciešamā aizstāvēšanās ir personas aizsardzība pret prettiesisku uzbrukumu, kas vērsts pret viņu pašu vai citu personu, kā rezultātāuzbrucējam tiek nodarīts kaitējums.
b) Galējā nepieciešamība ir kaitējuma nodarīšana svešai mantai, ja kaitējums izdarīts, lai novērstu pret sevi vai citu personu vērstu aizskārumu un nodarītais kaitējums ir samērojams ar novērsto.
…
