NOBEIGUMS
Veicot pētījumu par studiju darba tēmu, izmantoju šāda vispārzinātnieciski pētnieciskās metodes- analīze, dedukcija, aprakstošo un salīdzinošo metodi.
Kopumā tiesu sistēma šķiet ļoti nesakārtota, nedaudz pat haotiska, jo atsevišķos apgabalos trūkst tiesnešu, kā arī likumos ir tā sauktie “robi”, kas dažkārt nonāk pretrunā ar reālo situāciju. Tiesu amatpersonām varbūt trūkst motivācijas, lai censtos visu izdarīt precīzi un laikā, iespējams, ka iemeslstam varētu būt arī niecīgais atalgojums, kas šķiet smieklīgs salīdzinot ar darbu, kāds jāveic katrai amatpersonai.
Paši tiesneši atzīst, ka Latvijas Rēpublikas likumos ir daudz nepilnību, kas apgrūtina pienākumu izpildi. Kā piemērs tiek minēts Administratīvais Pārkāpumu kodeksa likums, kas nosaka, ka apelācijas sūdzība administratīvo pārkāpumu lietā, kas izskatāma kā civillieta, jāizskata 10 dienu laikā. Tiesnesis atzīst, ka nav reāli to paveikt tik īsā laikā, jo pirmkārt lieta jāpieprasa no administratīvās institūcijas, tad jāizskata un jāuzzin arī paskaidrojumi.
Tiesneši apgalvo, ka bieži cilvēki atnāk uz tiesu un savas nekompetences, nezināšanas vai baiļu dēļ prakstiski neaizstāvās. Tiesnesim būtībā jādomā viņa vietā, jāuzvedina uz būtiskāko lietā. Cilvēks, nonācis tiesā, apjūk, tāpēc tiesnesis uzņemas arī tāda kā paskaidrotāja, iedrošinātāja lomu. Līdz ar to zūd viens no lietu izskatīšanas pamatprincipiem- sacīkste.
Likās, ka tiesu amatpersonas brīžiem ir nepārliecinātas par savu taisnību, bet šaubas ir dabīgs process. Neskatoties uz to, viņi ievēro savus amata pienākumus un brīvības, kā arī ētika kodeksus. Manuprāt, šādi ētikas kodeksi būtu jāievēro arī parastiem cilvēkiem- tur nav nekā ārkārtēja.
Tiesu sistēma nepārtraukti tiek ieviesti kādi jauninājumi, likvidētas sociālisma paliekas- piemēram, piesēdētāji. Pārveidoti, papildināti, grozīti vecie likumi. Kopumā tiesu sitēmai ir tieksme uz pilnīgu demokrātiju, lai Latvijas Republika arī praktiski kļūtu par tiesisku valsti, kurā likumi ir domāti tam, lai tos ievērotu. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, arī tiesu sistēmu sagaida reformas, kas jau šobrīd ir manāmas. Manuprāt Latvijas valdībai vēl īsti nav skaidrības, ko tauta- valsts vēlas. Tāpēc iestājies tāds kā apjukums arī tiesu sistēmā- pārveidot visu pēc Eiropas Savienības standartiem vai saglabāt vēsturiski mantotās atšķirības.
Domāju, ka tiesu sistēmai tiek pievērsta pārāk maza uzmanība. Valdība budžeta lielāko daļu orientē tieši uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka amatpersonas pilda savus pienākumus pēc labākās sirdsapziņas, taču nav pietiekama stimula. Taču katram ir savs viedoklis.
Pārliecinājos, ka tiesām darba netrūkst, jo katru dienu jāizskata vismaz 3- 4lietas, nemaz nerunājot par tām, kuras krājas kaudzē.
Ieteiktu valdībai vairāk uzmanības pievērst procesiem, kas notiek valsts iekšienē, jo līdz ar integrēšanos Eiropas Savienībā, tas ir ieguvis sekundāru nozīmi. Budžetu vajadzētu sadalīt nevus teorētiski, bet praktiski- tiešām finanses atvēlēt jomām,kurām tās nepieciešamas- izglītībai, tiesām, maznodrošinātajiem. Tas samazinātu arī korupciju amatpersonu vidū.
Tiesu būtiski ietekmē ekonomiskais stāvoklis valstī, tieši tāpat kā jebkuru citu institūciju vai indivīdu. Ja uzlabosies ekonomiskais stāvoklis, uzlabosies arī tiesu sistēmas efektivitāte kopumā. Arī sabiedrībai ir nepieciešama plašāka informācija par procesiem tiesā, lai cilvēki būtu zinošāki un pārliecinātāki par savām tiesībām, tādējādi atvieglojot dzīvi gan sev, gan tiesu amatpersonām.
…
