Tiesību izpratne dažādu autoru traktējumā

Mūsdienās novērojams tiesību internacionalizēšanās process, arvien plašāku atzinību rod vienotas, pamatotas taisnīguma prasības. Visvairāk internacionalizētas ir cilvēktiesības. Manuprāt tā ir pozitīva iezīme. Tiesību būtības noskaidrošana ir pastāvīgi attīstošs process, tāpēc, kā uzskata tiesībzinātnieks Meļķisis E. – tiesības definēt viennozīmīgi nevar, jo secinājumi ir atkarīgi no daudziem faktoriem. Arī katram pasaules sešu tiesību lokam ir savas atšķirības. Nesaskaņotība starp dzīvi un tiesībām vienmēr ir pamanāma. Katrs jauna virziena meklējums tiesību izpratnē ir jāvērtē kā teorētiķu bezspēcība kaut ko grozīt pašreizējās attiecībās un darbībā, cenšoties legalizēt attiecības, kuras izveidojušās. Dažādo pieeju tiesību izpratnei var izskaidrot ar to, ka izziņas procesā vienmēr pastāv iespēja aizrauties ar kādu parādības pusi, pārspīlēt to, noliegt citas puses. Manuprāt, tāpēc arī ir radušās tik dažādas tiesību teorijas, kā dabisko tiesību doktrīna, vēsturiskā tiesību teorija, juridiskā pozitīvisma teorija, normatīvisms, socioloģiskā tiesību teorija, psiholoģiskā tiesību teorija, tāpēc tiesību izpratne ir attīstījusies tik dažādos virzienos. Svarīga ir atziņa, ka, “lai dziļi izprastu tiesību būtību, visas daudzveidīgās tiesību definīcijas, ja tās atspoguļo kaut kādu realitātes daļu, ir derīgas, jo pietuvina pareizai tiesību būtības izzināšanai”. Svarīgi ir saprast un apzināties, kā to savā darbā “Tiesiskā regulēšana un tās efektivitāte” izvērtējis Strupišs A., ka tiesības ir sociāls institūts – tās nepastāv ārpus sabiedrības. Arī sabiedrība nepastāv bez jebkādas sociālās regulācijas, vienalga kādā formā šī regulācija tiek realizēta. …