Mantojuma līgums, tā juridiskais spēks un nozīme

Nobeigums
1. Savā būtībā mantojuma līgums ir civiltiesisks līgums, bet ņemot vērā, ka ar mantojuma līgumu nodibina mantošanas tiesības, tad tas ir pieskaitāms pie mantojuma tiesībām kā viens no mantošanas pamatiem.
2. Priekšroka tiek dota līgumiskai mantošanai, ja pastāv testamentārā mantošana vai nav testamenta, bet ir likumiskie mantinieki.
3. Līgumisko mantošanu nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs otram vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu. Tas nozīmē, ka tiek piešķirta nogaidu tiesība uz nākamo mantu, līgumiskais mantinieks nesaņem šo mantojumu tūliņ pēc līguma noslēgšanas.
4. Mantojuma līgumu, mantojuma atstājējam vēl dzīvam esot, var apstrīdēt neatraidāmie mantinieki.
5. Neatraidāmo mantinieku institūts ierobežo testamenta un mantojuma līguma taisīšanas brīvību, jo neatraidāmiem mantiniekiem jāatstāj viņu neatņemamā daļa.
6. Lai mantotu pēc līguma, tā dalībniekiem jābūt tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem, kā arī viņiem jābūt spējīgiem mantot vispār. Mantot pēc līguma var fiziskas un juridiskas personas.
7. Mantojuma līgumu var apstrīdēt tie, kas iecelti par mantiniekiem kādā citā pēdējās gribas rīkojumā vai kas mantojuma atstājēja miršanas brīdī ir bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki. Mantojuma līgumu var apstrīdēt vēl mantojuma atstājējam dzīvam esot.
…