Masu saziņas līdzekļu darbība interneta vidē, tās tiesiskais regulējums un problēmas

Secinājumi
Darba beigās nepieciešams veikt rezumējumu un secinājumus, kas gūti pēc darba uzrakstīšanas:
1. LR likumdošanā, konkrētāk, likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” interneta mediji nav minēti, tādējādi, tas nav uzskatāms par masu informācijas līdzekli, bet likuma nepilnības atspoguļojas tiesu darbībā, kas tomēr mēdz internetu interpretēt kā masu saziņas līdzekli.
2. Interneta mediju lielākā priekšrocība ir atgriezeniskā saite, kas sabiedrībai sniedz iespēju operatīvi saņemt jaunāko informāciju, paust par to viedokli, tajā pašā laikā paliekot anonīmam.
3. Likumdošanā pastāv nepilnības, kas spēj ietekmēt un palēlināt interneta mediju attīstību.
4. Interneta mediji ir papildus reklāmas kanāls laikraksta drukātai versijai.
5. Pēdējā desmitgadē internets ir būtiski ietekmējis sabiedrību, ekonomiku un veicinājis globalizācijas procesus, izmainot cilvēku komunikācijas ieradumus un veicinot elektronisko komunikāciju un mediju pakalpojumu saplūšanu. [19]
Jāsecina, ka LR likumdošana šajā jomā būtu jāpilnveido un skaidri jādefinē visi jēdzieni un to darbības robežas. Jo vairāk jaunu tehnoloģiju ienāk mūsu sabiedrībā, jo uzmanīgāk un rūpīgak mēs cenšamies tās kontrolēt, dažkārt arī nepamatoti ierobežot. Bet tā kā internets ir viens no objektīvākajiem masu informācijas līdzekļiem, tā tiesiskos regulējumus būtu skaidri jādefinē, lai veiksmīgi spētu attīstīties citas jomas, kas balstās uz elektronisko interneta vidi un medijiem.
Galvenokārt, problēmas tiesiskajā regulējumā rodas, kad runa iet par likumdošanas pārkāpumu salīdzināšanu starp tradicionalajiem un elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem.
Darba sākumā atklātie uzdevumi tika izpildīti – aplūkotas tradicionālo un elektronisko mediju attiecības, to tiesiskie regulējumi, priekšrocības un trūkumi, kā arī problēmas šājā jomā.
…