Kriminālatbildības pamats: Pie kriminālatbildības saucamas un sodāmas tikai tādas personas, kura vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumi, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. (KL 1.pants)
Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu vai likumā noteiktajos gadījumos to dara prokurors. (KL 2.pants; 3.pants)
Kriminālprocesa dalībnieki ir kriminālprocesa subjekti – kriminālprocesā iesaistītās personas – tās var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuras apveltītas ar procesuālām tiesībām un kurām ir procesuāli pienākumi, kuras sakarā ar savu procesuālo tiesību realizāciju un procesuālo pienākumu izpildi stājas kriminālprocesuālajās attiecībās ar citiem kriminālprocesa dalībniekiem.
Lai persona varētu piedalīties kriminālprocesā ir jābūt kriminālprocesa statusam, kas nosaka, ka personai jābūt:
Tiesībspējai
Rīcībspējai
Tiesības (pieļaujamās uzvedības mērs)
Pienākumi (noteiktās uzvedības modelis)
Likumiskai interesei (kuras īstenošanai tiek izmantotas tiesības)
Tiesību interešu pienākumu izpildes nodrošināšanas garantijas (procesuālai veids kādā tiek aizsargātas tiesības un intereses un nodrošināta pienākumu izpilde)
Kriminālprocesa normas:
Tiesību piešķirošās (aizturēt noziedznieku),
Pienākumu uzliekošas (pienākums sākt procesu),
Aizliedzošās (fiziski iespaidot procesa dalībniekus).
Kriminālprocesa normu sankcijas veidi:
Procesuālās piespiedu sankcijas – vērstas uz to lai kaut ko nodrošinātu,
Procesuālās soda sankcijas – vērstas uz to lai personas izjustu negatīvās sekas,
Procesuāli atjaunojošās sankcijas – ja ir ticis pieņemts nelikumīgs lēmums ir dota iespēja lēmumu atcelt,
Procesuāli brīdinošās sankcijas – ja pastāv interešu konflikts, ja ir ieinteresētā puse ir jāmaina amatpersonas, kas izskata lietu.
Kriminālprocesa stadijas:
Pirmstiesas kriminālprocess (krimināllietas ierosināšana)
Iztiesāšana
Pārsūdzība
Sprieduma izpildes stadija
Citas speciālās stadijas (piem. nepieciešami labojumi, ja nav kaut kas ticis ievērots)
*** Kriminālprocesa uzsākšana ***
Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē. (KPL 369.pants 1. daļa)
Ziņas par kriminālprocesa uzsākšanas pamatu var sniegt:
1. noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona;
2. ārstniecības personas vai iestādes;
3. bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas;
4. jebkura fiziska vai juridiska persona (pati nav tieši cietusi);
5. pārbaudes un operatīvo darbību rezultātā;
6. izmeklējot citus noziedzīgus nodarījumus u.c.
Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. (KPL 370.pants)
Kriminālprocesu var uzsākt: (KPL 371.pants)
1. Izmeklētāja tiešais priekšnieks
2. Izmeklētājs
3. Prokurors
4. Tiesnesis vai tiesa
Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība:
1. Lēmums par uzsākšanas iemeslu un pamatu, persona pret kuru uzsākts process, persona kura virzīs procesu…(KPL 372.pants)
2. Kriminālprocesa reģistrs… (KPL 376.pants)
3. Jāizvēlas pirmstiesas procesa veids…(KPL 385.pants)
4. Kvalificē noziedzīgu nodarījumu pēc konkrēta Krimināllikuma panta…(398.pants)
*** Pirmstiesas kriminālprocess ***
Pirmstiesas kriminālprocesā darbojas:
Izmeklētājs
1. atklāj noziegumu;
2. noskaidro aizdomās turamo personu;
3. vāc pierādījumus;
4. nosūta lietu kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Izmeklētājs pabeidz izmeklēšanu rakstveidā ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu un nodod krimināllietas materiālus prokuroram, ja kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar to, ka atklājas apstākļi, kas kriminālprocesā nepieļauj izmeklēšanu vai dod pamatu izbeigt kriminālprocesu. (KPL401.pants)
Prokurors
…
