Par savu Diplomdarba tēmu autors izvēlējās „Vispārzināmu faktu nozīme un robežas Civilprocesa likuma izpratnē”. Tēma par vispārzināmu faktu nozīmi un robežām civilprocesa likumā ir aktuāla, jo tiesībām attīstoties 96.panta pirmā daļa ne reizi nav grozīta, nekādi nenosakot robežas, kādos gadījumos ir iespējas atzīt, kādu faktu par vispārzināmu. Tēma ir aktuāla, tāpēc ka tiesu praksē aizvien biežāk tiesas atsaucas uz vispārzināmu faktu, ko pierāda arī mūsdienu tiesu prakse, kur tiesneši diezgan brīvi spēj atzīt, kādu faktu par vispārzināmu, atbrīvojot puses no pierādīšanas pienākuma. Tādā veidā, veidojot neizpratni gan fizisku personu, gan juristu un advokātu vidū, kādus pierādījumus, tad pastāv iespēja atbrīvot no pierādīšanas pienākuma, un kādos gadījumos tas būtu pilnīgi absurdi un nepieļaujami, neredzot vispārzināmam faktam jebkādas robežas.
Par piemēru minot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 11.septembra spriedumu lietā Nr. C28424911, lietas arhīva Nr. C- 1027-13/8. Lietā prasītājs pret atbildētāju cēla prasību par parāda piedziņu pamatojoties uz parādzīmi, kur minēta aizdotā summa un atdošanas termiņš. Tiesa motīvu daļā skaidrojusi, ka „Tiesas ieskatā 02.06.2010. parādzīme uzskatāma tieši par tādu pierādīšanas līdzekli, kas apstiprina naudas saņemšanas faktu. Tiesa uzskata, ka ir vispārzināms fakts, ka „parādzīmes’ persona izraksta un nodod otrai personai pēc aizdevuma izsniegšanas kā apliecinājumu aizdevuma saņemšanai”. Kas nav uzskatāms par vispārzināmu, bet gan pieņēmumu, ka tā tam ir jābūt, tomēr ir daudzi gadījumi, kad parādzīmes un cita veida dokumenti tiek viltoti. Vēl jo vairāk šāds lēmums nav pieņemams gadījuma, kad tiek taisīts aizmugurisks spriedums par faktu, uz kuru tiek balstīta prasība, nepastāvot iespējai apstrīdēt tiesas lēmumu par šāda fakta atbrīvošanu no pierādīšanas. Šajā gadījumā tiesa varēja atsaukties uz Civilprocesa likuma 96.pantaceturto daļu, kura nosaka iespēju atbrīvot no pierādīšanas pienākuma pamatojoties uz tiesisko prezumpciju.
Līdzīgu absurdu lēmumu pieņēma arī Liepājas rajona tiesa 2013.gada 13.marta spriedumā, kuras lēmumu apelācijas sūdzībā skatīja Kurzemes apgabaltiesas Civillietu kolēģija 2013.gada 3.septembra spriedumā lietā Nr. C20407112, kur konstatēja virkni procesuālo nepilnību. Atbildētājai neizpratni izraisīja fakts, ka nosakot zaudējuma apmēru tiesa, vadījusies, pēc īpašuma kadastrālās vērtības, nevis faktiskās pārdošanas cenas. Kritiski ir vērtējams tiesas viedoklis, ka kadastrālā vērtība, kā zaudējuma summas noteikšanas kritērijs, ir objektīva, jo jaunais īpašnieks uz nekustamo īpašumu ir nodibinājis hipotēku Ls 8000, kas ir Eiro 11382.97 vērtībā. Uzskata, ka galīgi absurds ir Liepājas rajona tiesas secinājums, ka vispārzināms fakts ir tas, ka ar 2012.gadā nodibināto hipotēku, tās summa ir mazāka par nekustamā īpašuma vērtību. Piebilstot, ka nostiprinātās hipotēkas apmērs nekādā gadījumā nenorāda uz nekustamā īpašuma patieso vērtību. Tā ir summa, līdz kurai sniedzas maksimālais prasījuma apmērs, kurš izriet no aizdevuma līguma nosacījumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto ir secināms, ka tiesnešiem nav vienotas izpratnes, par to kas ir vispārzināms fakts un kādas ir vispārzināma fakta robežas, kas veido sarežģījumus jaunajiem juristiem un advokātiem atsaucoties uz kādu faktu, kā vispārzināmu.
Diplomdarbā „Vispārzināmu faktu nozīme un robežas Civilprocesa likuma izpratnē” autors veiks pierādījumu un pierādīšanas jēdziena izpēti, vispārzināma fakta vēsturiskās attīstības izpēti Latvijas teritorijā, apskatot civilprocesuālās normas, kuras regulēja tiesu darbību mainoties politiskajiem režīmiem Latvijā, skaidros vispārzināma fakta nozīmi Civilprocesa likumā kā arī mēģinās novilkt robežas, par to, kas tad var tikt atzīts par vispārzināmu faktu un ko nekādā gadījumā nevajadzētu pielīdzināt vispārzināmam faktam.
Diplomdarba ietvaros autors izvirzījis šādus mērķus:
1) Atklāt vispārzināma fakta izpratnes attīstību laika gaitā, mainoties valsts politiskajiem režīmiem un normatīvajiem regulējumiem;
2) Noteikt vispārzināma fakta nozīmi un robežas Civilprocesa likuma izpratnē.
Pētījuma objekts ir vispārzināma fakta nozīme un robežas civilprocesa likuma izpratnē, tā vēsturiskā attīstība, vieta nacionālajā tiesību sistēmā, kā arī ar to saistītā problemātikas. Darbā izvirzīto mērķu sasniegšanai autors izmantos un analizēs nacionālos un ārvalstu normatīvos tiesību aktus, aktuālo un vēsturisko tiesu praksi, kā arī juridisko literatūru un interneta resursus. Darbā izmantota vēsturiskā, analītiskā sistemātiskā, un salīdzinošā darba metode.
