1. Konstitucionālo tiesību zinātne;
Konstitucionālās tiesības ir tiesību grupas nozares nosaukums daudzu valstu publisko tiesību sistēmās. K.t. regulē cilvēka, pilsoņu un sabiedriskās dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses un valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses, kā arī abu šo pušu savstarpējās attiecības. K.t. nosaka fizisko personu un sabiedrisko veidojumu vispārīgās tiesības,brīvības,pilnvaras,uzdevumus,pienākumus utt. K.T jēdzienu veido:1.noteikta tiesību nozare juridisko normu kopums 2.K.t.kā zinātne. Jāizmanto dažādas metodes. Rezultātā rodas jauni jēdzieni un secinājumi. 3.noteikts mācību kurss. K.T.priekšmets ir tiesību normas, kas regulē cilvēkus un sabiedrību no vienas puses un valsts varas mehānismu no otras puses, savstarpējās attiecības. Notiek savstarpēja mijiedarbība:cilvēks-sabiedrība-valsts. K.T. ir kā sava veida kodols pārējām tiesību nozarēm.
2. Konstitūcijas saturs un forma;
Ir 3 termini:
- konstitūcija
- Satversme
- Pamatlikums. Pirmā parādījās K, tad Satversme, tad pamatlikums. Izveidojās dažādā laikā attīstoties valodai.
Konstitūcija- tautas vai valsts pamatlikums, kas var būt rakstīts vai nerakstīts, kurš nofiksē valdīšanas raksturu un formas. K ir tāda tautas vai valsts tiesību normu un principu sistēma, kurai piešķirts augstākais juridiskais spēks. Tā aicināta regulēt tiesisko attiecību pamatus starp cilvēku un sabiedrību no vienas puses un valsti no otras puses, kā arī pašas valsts varas organizēšanas un funkcionēšanas svarīgākās puses.
3. Konstitucionālā uzraudzība;
Konstitūcija- tautas vai valsts pamatlikums, kas var būt rakstīts vai nerakstīts, kurš nofiksē valdīšanas raksturu un formas. K ir tāda tautas vai valsts tiesību normu un principu sistēma, kurai piešķirts augstākais juridiskais spēks. Tā aicināta regulēt tiesisko attiecību pamatus starp cilvēku un sabiedrību no vienas puses un valsti no otras puses, kā arī pašas valsts varas organizēšanas un funkcionēšanas svarīgākās puses. Latvijā K aizstāts ar vārdu Satversme.
4. Cilvēka un pilsoņa pamattiesības
Cilvēktiesības, jēdziens, vēsturiskā attīstība, juridiskais regulējums pasaulē un Latvijā.
Ct=personas tiesības uz brīvību, kuras kalpo viņa pašcieņai, brīvības un labklājības garantijai attiecībās ar valsti un citiem indivīdiem.Patattiesības tiek iekļautas katras valstsnacionālajā likumdošanā. Cilvēktiesības var iedalīt vispārējās – pilsoņu (attiecas tikai uz pilsoņiem); - individuālās(attiecas uz katru personu individuāli), - kolektīvās ( attiecas uz kādu personu grupu).
