Civiltiesības. Valsts eksāmena jautājumi un atbildes

1. Civiltiesību jēdziens, priekšmets un sistēma. Civiltiesību avoti.
Civiltiesību jēdziens. Civiltiesības ir privātas tiesības, tā ir tiesību nozare, kas apkopo tiesību normas, kuras regulē noteikta veida sabiedriskās attiecības, kuras ir civiltiesību priekšmets.
Civiltiesību priekšmets. Priekšmets ietilpst privāto tiesību sfērā. Civiltiesību priekšmetu veido divas sabiedrisko attiecību grupas:
mantiskās
personiskās nemantiskās
Mantiskās – pēc apjoma nozīmes ir pašas svarīgākās civiltiesības. To pazīmes:
1)šo attiecību dalībnieki ir tiem piederošās mantas īpašnieki;
2)dalībnieki tiesiskā ziņā ir patstāvīgas un līdztiesīgas personas, kas rīkojas ar savu piederošo mantu;
3)parasti tām ir atlīdzības raksturs.
Nemantiskās – rodas sakarā ar nemantiskiem labumiem. Tās var būt:
1)saistītas ar mantiskajām attiecībām – autortiesības (patents, preču zīme)
2)nav saistītas ar mantiskajām attiecībām, bet nav atraujamas no personas (gods, cieņa, veselība)
Civiltiesību sistēma. Civiltiesību sistēmu veido tiesību normu grupas, kas regulē viena veida sabiedriskās attiecības. Tās, kuras regulē vienveidīgas sabiedriskās attiecības sauc par civiltiesību institūtiem. Visas civiltiesību normas iedala tādās, kas attiecas uz visām civiltiesiskajām attiecībām un tādās, kas regulē tikai noteiktas mantiskas vai nemantiskas attiecības. Tās normas, kas attiecas uz visām civiltiesiskajām attiecībām veido civiltiesību vispārīgo daļu, bet tās normas, kuras regulē noteiktas mantiskas vai personiskas nemantiskas attiecības – par civiltiesību sevišķo daļu, kas iedalās:
ģimenes tiesības
mantojuma tiesības
lietu tiesības
saistību tiesības.
Civiltiesību avoti – normatīvie akti, kuros ir ietvertas civiltiesību normas. Civiltiesību normatīvos aktus izdod dažādas valsts varas un pārvaldes institūcijas savas kompetences ietveros. Atkarībā no tā, kas tos ir izdevis, avoti iedalās:
likumi
likumpamatotie akti, kuri satur civiltiesiskās normas.…