Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
21,48 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:677615
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 07.09.2007.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 42 единиц
Ссылки: Использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    8
1.  Testamentārā mantošana    10
1.1.  Testamentārās mantošanas jēdziens un nozīme    10
1.2.  Testamenta jēdziens un spēja taisīt testamentu    12
1.3.  Neatraidāmie mantinieki un viņu neatņemama daļa    15
1.4.  Atstumšana no mantojuma    17
2.  Testamenta forma un veidi    20
2.1.  Publiskie testamenti    22
2.2.  Privātie testamenti    24
2.3.  Priviliģētie testamennti    31
2.4.  Savstarpējie testamenti    33
3.  Testamenta saturs    35
3.1.  Mantinieka un pēcmantinieka iecelšana    36
3.2.  Jēdziens par substitūciju    42
3.3.  Nosacījumi un pēdējas gribas rīkojumu aprobežojumi    44
3.4.  Pēdējas gribas rīkojuma izpildīšana un sastopamās problēmas    46
3.5.  Testamenta apstrīdēšana    53
4.  Legāti    55
4.1.  Jēdziens par legātu romiešu tiesībās    55
4.2.  Legāta vispārīgi noteikumi    57
4.3.  Legāta dalībnieki    59
4.4.  Legāta tiesiskās sekas    60
4.5.  Legāta iegūšana un atraidīšana    62
4.6.  Legāta izpildīšana    63
4.7.  Atsevišķie legātu veidi    65
4.8.  Legātu samazināšana    69
  Nobeigums    72
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    76
  Pielikumi    79
Фрагмент работы

Mūsdienu tirgus ekonomikas apstākļos, īpašums, kurš var piederēt personai uz īpašumtiesībām, nav ierobežots nedz pa sastāvu, nedz pa daudzumu, nedz pa vērtību. Personu privātīpašumā nokļuva visai vērtīgs īpašums - tie ir dzīvokļi, dzīvojamās mājas, akcijas, vērtspapīri, naudas līdzekļi, ieguldījumi bankā, cits īpašums. Pilnīgi dabiski, ka palikt vienaldzīgam pret sava īpašuma likteni nāves gadījumā personas nevar, un svarīgu lomu aizņem testaments.
Darbā tiks izdarīts testamentārā mantojuma vispārīgo noteikumu apskats Civillikuma izpratnē, izvērtējot likumā noteiktās normas un to lietderību, ņemot vērā tiesu praksi.
Darba ir apskatīti mantošanas tiesību problēmas, testamenta būtības atklāsme, testamenta formu aplūkošana, mantošanas dalībnieki, jautājums par legātu, pievēršot uzmanību ne tikai paša legāta jēdzienam un priekšmetam, bet arī legāta dalībniekiem, sekām, kādas var rasties sakarā ar legāta pieņemšanu, kāda ir kārtība legāta iegūšanai, izpildīšanai un atraidīšanai. Autore ielūkosies arī tādos jautājumos, kā atsevišķi legātu veidi un legātu samazināšana.
Diplomdarba temats skar mantojumu - kopību, kurā ietilpst mantojuma atstājēja visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā.
Mūsdienu tirgus ekonomikas apstākļos, īpašums, kurš var piederēt, personai uz īpašumtiesību pamata, nav ierobežots ne sastāvā, ne daudzumā, ne arī vērtībā. Personu privātīpašumā nokļuva visai vērtīgs īpašums - tie ir dzīvokļi, dzīvojamās mājas, akcijas, vērtspapīri, naudas līdzekļi, ieguldījumi bankā, cits īpašums.
Pilnīgi dabiski, ka palikt vienaldzīgam pret sava īpašuma likteni nāves gadījumā personas nevar, un svarīgu lomu aizņem testaments.
Mantojuma pāreju regulē mantojuma tiesības, un tās pastāv kopš senātnes. Mantojuma tiesības ir cieši saistītas ar lietu tiesībām, jo pēc cilvēka nāves viņa īpašums ir tas, kas nonāk mantinieka īpašumā. Mantojuma tiesības ir saistītas arī ar ģimenes tiesību normām, jo mantinieki parasti ir mirušā tuvinieki un citi radinieki, ar saistību tiesībām, jo uz mantinieku pāriet daudzas mantojuma atstājēja saistības, arī ar citām tiesību normām.
Latvijas Republikas 1937. gada Civillikums mantojuma tiesību un arī lietu tiesību daļā tika atjaunots un stājās spēkā ar nelieliem grozījumiem 1992. gada 1. septembrī. Tas bija svarīgs posms to tiesību institūtu atjaunošanā, kas izveidojās un darbojās brīvās Latvijas laikā 30. gados.
Saskaņā ar Civillikumu būtiski mainījušās mantinieku tiesiskās attiecības, kā arī pats mantošanas process. Ar 2003. gada 1. janvāri Civilprocesa likumā ir izdarīti grozījumi un papildinājumi, tajā skaitā arī mantojuma tiesībās, kur tagad daudzus ar mantojumu saistītos jautājumus kārto zvērināti notāri, kas ļauj precīzāk un juridiski pareizāk kārtot ar mantojumu saistītos jautājumus.
Legāts (legatum) kā mantojuma tiesību institūts attīstījies jau romiešu tiesībās un pastāv mūsdienu mantošanas tiesībās kā viens no svarīgākiem mantošanas tiesību institūtiem. Legāts romiešu tiesībās raksturojās kā īpašs blakus novēlējums testamentā, kur testators uzliek ieceltam mantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, noteiktu tiesību vai naudas summu par labu kādai personai – legatāram. Pie tam, legāta novēlējums tik izteikts pavēles formā mantiniekam.
Testaments ir viens no mantošanas tiesību institūtiem, kas ļauj testatoram noteikti organizēt sava īpašuma talāko likteni. Mantiniekam visus jautājumus par īpašuma mantošanu vislabāk noregulēt pirms testatora nāves. Tam tiek sastādīts testaments, kurš ir apliecināms pie zverināta notāra un iegūst «testatora juridiski noformēto gribas formu» pēc nāves. Šeit ir iederīga formula, kas ir izversta vēl romiešu tiesībās: «miruša griba – likums».
Civillikumā normas par testamentu tiek likta uz pirmo vietu un tajās sacīts, ka mantošanai pēc likuma ir vieta tikai tad, jā viņu neizmainīja testaments.
Dotā diplomdarba mērķis ir – aplūkot testamentārās mantošanas mantiniekus, novacijas, priekšrocības un darbojošās likumdošanas trūkumus, izstāstīt par juristu - zinātnieku uzskatiem.
Izejot no uzliktā mērķa, autore uzdot sev sekojošos uzdevumus:
izpētīt darbojošo Latvijas Republikas mantojuma tiesību likumdošanu;
aplūkot mantojuma masas daudzveidību;
testamenta formu aplūkošana;
atrast un aplūkot problēmas, kas ir saistītas ar testamentāro mantošanu;
pievērst uzmanību ne tikai legāta jēdzienam un priekšmetam, bet arī legāta dalībniekiem, legāta iegūšanai, izpildīšanai, atraidīšanai un samazināšanai.
Izstradājot diplomdarbu, autore izmantoja šādas metodes: speciālās juridiskās literatūras un avotu izpētes metodes, tiesu prakses apkopojumu izpētes metodes, vēsturisko, salīdzinošo, teorētisko metodi.
Kā zināms, tāpat kā visa mūsu pašreizējā civilizācija saistīta dziļām saknēm ar mantisko pasauli, tā atsevišķi arī tiesības balstās uz pandektu tiesībām, jo recepcijas laikmets padarīja privāttiesības par pasaules tiesībām, lai gan kodeksu izdošana dažādās valstīs izbeidza pandektu tiesību formālo spēkā esamību. Tomēr to saturs pastāv vēl tagad vairāk vai mazāk katras atsevišķas valsts likumos. Šie romiešu tiesību universālie elementi kļuvuši tik vispārnozīmīgi, ka nevienas tautas nacionālās privāttiesības nespēj tos pilnībā atvietot; starp tiem ir arī testamenta, legāta, universālās mantojuma pārejas un citi civiltiesību institūti, kuru pamatus ir izstrādājuši romieši.1 Tāpēc katra tauta, lai izprastu savā valstī pastāvošās normas, mācās romiešu tiesības un vēsturi. Protams, Latvija šai ziņā arī nav nekāds izņēmums, un uz mūsu tiesībām pilnībā attiecas viss iepriekš teiktais.2 Arī Latvijas tagadējais Civillikums satur ļoti daudz romiešu tiesību vielas. …

Коментарий автора
Комплект работ:
ВЫГОДНО купить комплект экономия −35,68 €
Комплект работ Nr. 1123800
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация