Autortiesību jēdziens, būtība
Autortiesības - viss autora tiesību kopums uz paša radīto darbu, arī nepabeigtu darbu, un tās tiek attiecinātas uz jebkuriem darba izmantojuma aspektiem un veidiem. Tās nosaka, no kādām darbībām autors, autora mantinieks vai cits autortiesību pārņēmējs ir jāpasargā.
Iesākot sarunu par autortiesību aizsardzību noteikti jānoskaidro, ko tad ir jāsaprot ar jēdzienu ,,autortiesības’’, no kā tas ir radies un kāpēc minētās tiesības ir jāaizsargā. Autortiesību politikas nostādne un galvenais uzdevums ir garantēt atbilstošu autoru tiesību aizsardzību uz viņu intelektuālā darba rezultātiem, kā arī veikt visu nepieciešamos pasākumus autora radošās darbības atbalstīšanā. Autortiesības ir tāda tiesību nozare, kurai ir gan mantisko, gan personisko tiesību raksturs. Šis tiesību režīms ir pielīdzināms tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, taču tās nevar būt par īpašuma prasības objektu.
Tātad jēdzienā autortiesības ir ietvertas autora juridiski – ekonomiskas un morālas – tiesības uz saviem darbiem, pie kuriem ir attiecināmi kā literāri, tā arī mākslas, zinātnes un citi jaunrades darbi. Autortiesības apliecina to, ka jebkura cilvēka radītais darbs pieder tikai viņam un līdz ar to dod tiesības pieprasīt no sabiedrības, lai tā atzītu dotā darba radītāju par autoru, kā arī pieprasīt un saņemt atlīdzību par radītā darba izmantošanu. Šis ir izņēmuma tiesību veids, kas tiek attiecinātas uz visiem literāriem, mākslas un zinātnes darbu aspektiem un veidiem. Autortiesības ir cilvēktiesības un īpašumtiesības saskaņā ar ko autoram attiecībā uz darbu ir gan personiskās, gan mantiskās tiesības, kā arī tiesības noteikt sava darba izmantošanas robežas. Likumdevējs ar jēdzienu autors apzīmē fizisku personu, kuras radošo spēju rezultātā ir radīts konkrētais darbs. Autortiesības pieder autoram ar darba radīšanas brīdi un tā radītājam nav jāreģistrē šis darbs kādā noteiktā veidā vai formā lai iegūtu autora statusu.
Tā par autortiesību īpašumu var kļūt tikai klasificēta jeb dokumentēta informācija. Par intelektuālo tiesību objektu ir uzskatāma informācijas gala produkts, kāda noteikta darba gala rezultāts jeb pabeigts, vismaz daļēji, darbs. Plika, nemateriāla ideja netiek atzīta par aizsargājamu objektu, jo par tās nesēju daudzus gadus tika uzskatītas cilvēka smadzenes. Un kā uzskata daudzi zinātnieki, tas nav stabils, bet gan mainīgs, ko var ietekmēt, piemēram, zinātnes un sabiedrības attīstība, jo mūsdienās informācija vairāk nav piesaistīta tikai fiziskam nesējam, tā var brīvi pārvietoties e-vidē, tā ir pakļaujama prāta iedarbībām, ir iespēja to kopēt nemainot izskatu un vērtību. Tieši šis faktors samazina līdzību ar ķermenisku un materiālu darbu īpašībām. Jā atzīmē, ka attīstoties starptautiskai tirdzniecībai ar katru dienu pieaug šādas informācijas vērtība un nozīme sabiedriskajā dzīvē.
…
