SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot studiju darbu Autors nonācis pie sekojošiem secinājumiem un priekšlikumiem:
Secinājumi:
1. Lai gan tiesnešu reakciju pret disciplinārsodīšanas mehānismu ir visai asa, taču tiesnešu kontrolei jābūt un nevar atsaukties uz tiesnešu neatkarības apdraudējumu tiesnešu pārkāpumu gadījumos.
2. Ētiskā līmenī saziņa starp dažādu tiesu sistēmas institūciju pārstāvjiem un sabiedrību ir problemātiska. Pirmkārt, saziņas vērtējums bieži ir subjektīvs. Otrkārt, ētikas kodeksiem dažādās institūcijās tiek piešķirta dažāda nozīme.
3. Pašlaik nav vienotas un skaidras metodoloģijas, saskaņā ar kuru vērtēt spriedumu kvalitāti. Turklāt topošajiem tiesnešiem spriedumu rakstīšana pietiekami netiek mācīta. Nav arī vienotas izpratnes par to, cik lielā mērā un kā nepieciešams nodrošināt tiesu prakses vienveidību.
4. Sistemātisku uzlabojumu panākšanai vienlaikus jāpaaugstina arī citu ar tiesvedību saistīto amatpersonu (prokuroru, policistu) darba kvalitāte, no kā arī ir atkarīgi tiesu darba rezultāti.
5. Nepieciešams paātrināt lietu izskatīšanu un samazināt lietu atlikumu, popularizējot mediāciju (izlīgumu) un tiesībsarga institūtu, kā arī uzlabojot šķīrējtiesu darbību.
6. Neskatoties uz to, ka valsts tiesas ir pārslogotas un komplicētas, kā arī tiesu izdevumi mēdz būt lielāki, strīdā iesaistītās puses vairumā gadījumu griežas pēc palīdzības valsts tiesās. Tas liecina par šķīrējtiesas institūta nepietiekamo popularitāti, trūkumiem to tiesiskajā regulējumā, kā arī iedzīvotāju neuzticēšanos. Tāpēc viss ir atkarīgs no tā, vai šķīrējtiesas ar savu darbību, kompetenci un objektivitāti spēs iekarot attiecīgu autoritāti.
7. Šķīrējtiesas likuma noteikumus varētu uzlabot, ja būtu ņemts vērā konsultantu vai nevalstisko organizāciju viedoklis, kā arī tiktu ņemtas vērā starptautisko tiesību normas un citu valstu pieredze.
Priekšlikumi:
1. Latvijai jāņem piemērs no citām valstīm, un efektīvākai un ātrākai darba strīdu risināšanai nepieciešams izveidot speciālas darba tiesas. To mērķis būtu padarīt ātrāku un efektīvāku darba strīdu izskatīšanu tiesās.
2. Situācijā, kad valstī notiek plašas debates par valsts institūciju funkciju pārskatīšanu, būtu jāapsver Tieslietu Padomes funkciju nodošana Tiesu administrācijas pārziņā, tādējādi samazinot administratīvās izmaksas un nesadrumstalojot tiesu sistēmai pakļautās iestādes.
3. Pašreizējos apstākļos, kad tautas uzticība tiesām un Saeimai ir zema, atbalstāmākais un lētākais variants būtu, ja amatpersonas Saeima ievēlētu atklāti. Tas tikai stiprinātu tautas uzticēšanos šiem varas orgāniem, kā arī uzliktu par pienākumu Saeimai kā tautas vēlētam orgānam būt atbildīgam tautas priekšā izskaidrot savus lēmumus. Tādējādi būtiski būtu Satversmes 84. izteikt sekojošā redakcijā: “Tiesnešus apstiprina Saeima, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu”. Savukārt Satversmes 85. pantu izteikt sekojošā redakcijā: “Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.”
…
