Konstitucionālās tiesības ir normu kopums, kas nosaka personas tiesiskā stāvokļa pamatus, pamatformas, kādā tauta īsteno savu varu visās valsts, saimnieciskās, kultūras un sabiedriski politiskās dzīves jomās, valsts iekārtas tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sistēmu, kompetenci un to darbības pamatprincipus.
1.Tiesību grupas nozares nosaukums daudzu valstu publisko tiesību sistēmās. Šīs nozares patstāvību un statusu nosaka tās īpašais regulēšanas priekšmets. Konstitucionālās tiesības regulē cilvēka, indivīda, pilsoņa, un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus, no vienas puses, un valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus, no otras puses, kā arī abu šo pušu savstarpējās attiecības. Konstitucionālo tiesību principi un normas tādējādi nosaka gan indivīdu, pilsoņu, daudzu sabiedrības un valsts dzīves pušu tiesiskā un politiskā statusa pamatus, gan pamatformas, kādās tauta īsteno savu varu dažādās valsts, saimnieciskās, kultūras un sabiedriski politiskās dzīves jomās, gan valsts institūciju tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sistēmu un kompetenci, gan arī to darbības pamatprincipus. Tā kā konstitucionālo tiesību galvenais avots ir juridiskā konstitūcija, tad šīs ar augstāko juridisko spēku apveltītās normas un principi reglamentē galvenokārt „konstituēšanas”, „iekārtošanas”, „uzbūves” aspektus, kuriem ir īpaša integrējoši funkcionāla loma cilvēka, sabiedrības un valsts dzīvē. KT ir publisko tiesību pamatnozare un tās metodi raksturo uz varas imperatīvā pamata dibinātas principiālas nostādnes: obligāti saistošu pienākumu normas, atļaujošās un aizliedzošās normas, kuras regulē cilvēka stāvokli sabiedrībā un valstī, sabiedriskās iekārtas pamatus, valsts un pašvaldību institūciju sistēmas organizācijas un darbības pamatus. …
