Gavenais publiskajās tiesībās

Cilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām). Tās nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem. 1 Cilvēktiesības ir skaidras, precīzas un konkrētas tiesību normas, kas ir ietvertas starptautiskos dokumentos, Latvijas Satversmē un likumos. Cilvēktiesības veido demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatu. 2
Cilvēktiesību galvenā funkcija ir nodrošināt cilvēka tiesības pret valsti. Cilvēktiesības var tikt izmantotas kā:
• indivīda tiesības uz aizsardzību pret valsts iejaukšanos viņa brīvībās;
• indivīda tiesības pret valsti prasīt no tās sev kādu labumu;
• indivīda tiesības pret valsti uz taisnīgu procedūru un viņa interešu vērā ņemšanu;
• indivīda tiesības pret valsti prasīt no tās aizsardzību pret citiem indivīdiem.3
Cilvēktiesību normas ir piemērojamas tieši un nepastarpināti. Tas nozīmē, ka indivīds var uz tām atsaukties, vēršoties ar iesniegumu iestādē vai sūdzību tiesā, un iestādei un tiesnesim tās ir jāpiemēro, pieņemot lēmumu konkrētā gadījumā. 4
Cilvēktiesību objekts ir persona, no kuras cilvēktiesību subjektam (fiziskajai vai privāto tiesību juridiskajai personai) ir tiesības prasīt kādu noteiktu rīcību (darbību vai bezdarbību).5
…