Testaments – katrs vienpusējs rīkojums, ko kāds dod savas nāves gadījumam par visu savu mantu, vai par kadu mantas daļu, par atsevišķām lietām vai tiesībām.
Testators var testamentu katrā laikā atcelt, grozīt vai papildināt.
Taisīt testamentu var katra rīcībspējīga persona.
Kas nevar ne rakstīt, ne saprotami runāt, un tādēļ nespēj skaidri izteikt savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu. Nespēj taisīt testamentu garā slimie, kamēr viņi atrodas gara slimības stāvoklī.
Neatraidāmie mantinieki:
1. Laulātais;
2. Lejupējie;
3. Ja to nav – tuvākās pakāpes augšupējie.
Neatņemamā mantojuma daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu mantinieks manto pēc likuma.
Augšupējais var atstumt lejupējo, ja pēdējais:
1. Izdarījis N.N pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību, godu;
2. Ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no minētām personām par N.N;
3. Atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams palīdzēt;
4. Dzīvojis izšķērdīgi vai nelikumīgi;
5. Nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto;
6. Mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu;
7. Mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu.
Lejupējie var atstumt augšupējos arī tajā gadījumā, ja vecāki vai viņu vietā stājušies vectēvs vai vecmāmuļa nemaz nav gādājuši par testatora audzināšanu.
Ja pirms testamenta taisīšanas mantojuma atstājējs ar savu neatraidāmo mantinieku samierinājies vai mantinieks savā dzīves veidā labojies, tad viņu no mantojuma atstumt nevar. Par labošanos nevar uzskatīt tikai nožēlas izteikšanu. Par labošanos dzīvesveidā var izdarīt no uzvedības ilgākā laika periodā.
Testamentu raksta, mantojuma līgumu slēdz, kad:
1. Neapmierina likumiskās mantošanas kārtība;
2. Neizprot likumiskās mantošanas būtību (uzskata, ka testaments rakstāms obligāti);
3. Vēlas paredzēt nosacījumus, termiņus.
Testamenta pazīmes:
1. Testaments – vienpusējs darījums, kas pauž patiesu un brīvi izteiktu testatora gribu;
2. Testaments – pēdējais testatora rīkojums nāves gadījumam;
3. Testaments nosaka mantojuma atstājēja mantas pēctecību.
Vienīgais testamentārās mantošanas ierobežojums ir neatraidāmo mantinieku tiesības uz viņu neatņemamo daļu.
Radniecībai testamentārajā mantošanā nav nozīmes.
…
