NOBEIGUMS
Cilvēku dzīves līmenim pieaugot, pieaug arī iespējas adoptēt bērnus, kuru aizgādība bioloģiskajā ģimenē nav iespējama, nodrošinot viņiem pilnvērtīgu aprūpi un tiesisko aizsardzību, bet diemžēl, šie abi attīstības tempi nav salīdzināmi. Bērnu un ģimenes lietu ministrijai ir vēl daudz jāizglīto sabiedrība adopcijas jautājumos un jānovērš sabiedrības nepamatotie aizspriedumi.
Autore izstrādājot šo darbu secināja sekojošo:
1. Kopumā vērtējot ārvalstu ģimeņu skaits ir mazāks nekā Latvijas adoptētāju skaits, jo ārvalstu adoptētāji ievērojami biežāk ir gatavi adoptēt vairāk nekā vienu bērnu, tādējādi nešķirot vienas ģimenes bērnus. Ārvalstu adoptētāji arvien biežāk izvēlas adoptēt bērnus vecumā līdz desmit gadiem.
2. Turpina pieaugt Latvijā adoptēto bērnu skaits, bet vienlaikus bērnu skaits ārpusģimenes aprūpes iestādēs samazinās.
3. Ir sasniegts būtisks pieaugums vietējā adopcijā. Ir samazinājusies proporcija starp Latvijā un ārvalstīm adoptētajiem bērniem. Aizvien ārzemēs tiek adoptēti vairāk Latvijas bērnu, protams, primārais ir nodrošināt bērnam gādīgu ģimeni un nav nozīmes jaunās ģimenes nacionalitātei. Mūsu valsts interesēs ir jāgūst lielāka atsaucība no mūsu valsts pilsoņiem, bet tas būs iespējams tikai tad, ja tiks veikti uzlabojumi sociālajā sfērā un ekonomikā kopumā – inflācijas straujā pieauguma tempa samazināšana, pabalstu palielināšana, algu palielināšana, bezdarba līmeņa samazināšana, palielināt sociālo darbinieku skaitu un paaugstināt esošo darbinieku kvalifikāciju, sabiedrības attīstības palielināšanu.
4. Turpina saglabāties tendence, ka Latvijas adoptētāji galvenokārt vēlas adoptēt vienu pēc iespējas jaunāku bērnu bez ievērojamām veselības problēmām.
5. Adopcijas procesa vienkāršošanai tika koncentrētas visas ar adopciju saistītās funkcijas no Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas vienā institūcijā – Bērnu un ģimenes lietu ministrijā.
6. Turpina samazināties ģimeņu skaits, kuras adoptē bērnus, lai atrisinātu problēmas, kuras radušās veselības problēmu dēļ (piemēram, neauglība), pieaug to ģimeņu skaits, kurās ir savi bērni, bet vēloties sniegt palīdzību bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, tos adoptē.
7. Potenciālajam adoptētājam ir iespēja pievienoties jaunajai ģimenei tikai pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad potenciālie adoptētāji ir izteikuši vēlmi uzsākt adopciju, iesniedzot Ministra kabineta noteikumos noteiktos dokumentus un sākās ģimenes izpētes periods.
8. Valsts noteiktā prioritāte ir bioloģiskā ģimene, tādēļ pie jauniem vecākiem bērns var tikt tikai tad, ja īstie vecāki ir bezatbildīgi un neizrāda vēlmi izmantot valsts piedāvāto palīdzību, lai mainītos un spētu audzināt savu bērnu. Daudz ir tādu bērnu, kuri diemžēl neatrodas adopcijas reģistrā, jo bērnu vecākiem nav atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, līdz ar to šos bērnus nav nemaz iespējams adoptēt, jo viņi nav juridiski brīvi.
Priekšlikumi:
1. Būtu jāparedz īpašs bērna kopšanas atvaļinājums arī tiem adoptētājiem, kas adoptē vecākus bērnus par 2,5 gadiem, un kuri adoptē no ārpusģimenes aprūpes iestādēm;
2. Noteikt potenciālajam adoptētājam aizgādnības tiesības pār adoptējamo aprūpes un uzraudzības laika, ja bērnam jau nav aizgādnis, lai potenciālais adoptētājs varētu vieglāk nodrošināt bērnam veselības aprūpi, izglītību utt.
3. Piešķirt atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi visiem adoptētājiem neatkarīgi no nodarbinātības.
4. Paredzēt daļēji ārstniecības un rehabilitācijas izdevumu segšanu, ja adoptē bērnu ar smagiem veselības traucējumiem vai bērnu invalīdu, pirmo adopcijas gadu.
…
