Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
21,48 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:800055
 
Оценка:
Опубликованно: 03.11.2010.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 32 единиц
Ссылки: Использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Saīsinājumu saraksts    3
  Ievads    4
1.  Cietušā jēdziens    6
2.  Cietušo klasifikācija    10
2.1.  Noziedzīga nodarījuma upuris, kuram nav „cietušā” statusa konkrētā kriminālprocesā    10
2.2.  Noziedzīga nodarījuma upuris, kurš ar procesa virzītāja lēmumu ir atzīts par cietušo konkrētā kriminālprocesā    16
2.2.1.  Cietušā tiesības uz pieteikumu par izmeklēšanas darbību veikšanu    19
2.2.2.  Cietušā tiesības uz morālās un materiālās kompensācijas gūšanu    21
2.2.3.  Cietušā tiesības uz valsts kompensāciju    27
2.3.  Juridiskā persona, kā cietušais kriminālprocesā    30
3.  Kriminālprocess privātās apsūdzības lietās    33
4.  Cietušā pienākumi un atbildība    43
  Secinājumi un priekšlikumi    45
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    49
  Pielikumi    52
Фрагмент работы

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
SECINĀJUMI
Analizējot cietušā jēdzienu dažādos tiesību avotos secināms, ka krasas atšķirības nav saskatāmas. Krimināltiesībās iekļautā cietušā definīcija, un to skaidrojošie panti, ir cieši saistīti ar civiltiesības paustām atziņām. Arī krimināltiesībās būtiska ir vainas koncepcija (nevainīguma prezumpcija) un lai piepildītu cietušā jēdzienu ar KPL mērķi ir nepieciešams konstatēt četras noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes (civiltiesības priekšnoteikumus) – objektu, objektīvu pusi, subjektu un subjektīvu pusi.
Personām, kurām ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, bet kuras ar procesa virzītāja lēmumu nav atzītas par cietušām kriminālprocesā, ne tās tiesību, ne pienākumu apjoms KPL nav nedz precīzi noteikts, nedz arī vienuviet reglamentēts. KPL pirmajā sadaļā nav paredzēts tāds procesa dalībnieks kā "persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīts kaitējums" (noziedzīgā nodarījumā cietusī persona). Robeža starp „personu kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir nodarīts kaitējums” un „cietušo”, kurš par tādu ir atzīts ar procesa virzītāja lēmumu ir pārāk plaša. Spēkā esošais normatīvais regulējums, nenosaka kārtību, kāda persona informējama par tās tiesībām būt atzītai par cietušo, savukārt šo tiesību neizmantošanai ir tieša cēloņsakarība ar kriminālprocesa izbeigšanu, gadījumos, kad kriminālprocess nav turpināms, ja tajā nav cietušās personas pieteikuma. Pētījumā konstatēts, ka amatpersonas izmanto šo likuma nepilnību, lai izbeigtu „bezcerīgas” lietas, kā arī atturētu personas no, viņuprāt, nepamatotas iejaukšanās izmeklēšanas darbībās.
Par kriminālprocesa cietušo personu atzīstama fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, un kura ir izteikusi vēlēšanos, un ar procesa virzītāja lēmumu tika atzīta par cietušo konkrētā kriminālprocesā. Publiskās apsūdzības kriminālprocesā, kurš nav atkarīgs no cietušā pieteikuma esamības, cietušajam tiek „atņemta” izšķiroša loma krimināltiesisko attiecību noregulējumā, respektīvi, kriminālprocess nav izbeidzams ja cietušais atsauc savu pieteikumu vai tiek panākts izlīgums ar noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu. Šīm atšķirībām likumdevējs ir saskatījis leģitīmu mērķi, KPL 7. panta pirmajā daļā norādot, ka publiskās apsūdzības kriminālprocess tiek veikts sabiedrības interesēs, neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Pārējās KPL atrunātās cietušā tiesības paliek nemainīgas un to realizācija neapdraud kriminālprocesa norisi.
Par būtiskākajām cietušā procesuālajām tiesībām publiskās apsūdzības kriminālprocesā, darba autors uzskata:
tiesības pieteikt izmeklēšanās darbību;
tiesības uz kompensāciju par nodarīto materiālo zaudējumu, morālo aizskārumu un fiziskām ciešanām;
tiesības uz valsts kompensāciju.
Tiesības pieteikt izmeklēšanas darbību dod cietušajam iespēju veicināt izmeklēšanu, apejot procesa virzītāja subjektīvo attieksmi pret konkrētu lietu un realizējot savas tiesības uz morālās un materiālās kompensācijas gūšanu. Negatīvi vērtējams tas, kas šādi pieteikumi ir visai reta parādība, kas liecina par cietušo neinformētību. Atzīstams, ka pastāvot spēkā esošam normatīvajam regulējumam, izmeklēšanas darbības visai viegli ir izmantojamas arī negodprātīgu mērķu sasniegšanai, jo pieteikuma noraidīšanas institūts nav efektīvs.
Tiesību realizēšanā uz kompensāciju par nodarīto materiālo zaudējumu, morālo aizskārumu un fiziskām ciešanām, būtiskākais problēmjautājums ir saistīts ar to, ka likums neprasa cietušajam pamatot morālā kaitējuma apmēru, savukārt tiesas atsakās noteikt morālā aizskāruma un fizisko ciešanu kompensācijas apmēru, aizbildinoties ar pamatojuma (pierādījumu) trūkumu.
Likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem” ietvertais normatīvais regulējums uzskatāms par kvalitatīvu, taču tā mērķu sasniegšana ir ierobežota ar valsts amatpersonu, cietušo un citu personu zemu informēšanas līmeni par tiesībām saņemt valsts garantētu kompensāciju.
Kā būtiska problēma cietušo - juridisko personu tiesību realizācijā atzīstamas kriminālprocesuālas pārstāvības noformēšanas nepilnības, kā rezultātā fiziskai personai, kura likumā noteiktajā kārtība ir atzīta par juridiskās personas amatpersonu, ar visām no tā izrietošam sekām, ieskaitot pārstāvību kriminālprocesā, ir nepieciešams pilnvarot pašam sevi, lai tiktu atzītai par cietušo un likumā atrunātajos gadījumos nepieļautu kriminālprocesa izbeigšanos.
Šobrīd spēkā esoša KPL redakcija, nosaka, ka privātās apsūdzības kriminālprocesu veic cietušais, ja tam ir nodarīts kaitējums (mantiskie zaudējumi, morālais aizskārums vai fiziskās ciešanās) ar noziedzīgu nodarījumu, atbildība, par kuru ir paredzēta KL 130. (izņemot vardarbību ģimenē) un 157. pantā. Ar 2009. gada 19. novembra grozījumiem no KL tika izslēgti 156. un 158 panti, taču KPL 7. panta trešā daļa labota netika un tā vēl joprojām paredz privātās apsūdzības kriminālprocesu par tādu darbību veikšanu, par kuru nav paredzēta kriminālatbildība.
Būtiskākās neskaidrības privātās apsūdzības kriminālprocesā rada jēdziena „ģimene” neskaidrības un dažādas interpretācijas un kriminālprocesuāla noilguma jautājumi. Pētījumā secināts, ka pamatā tiesas vērtē vārda „ģimene” juridisko jēdzienu, par kvalificējošajiem apstākļiem norādot laulības esamību vai radniecību. Savukārt par privātās apsūdzības noilguma termiņu ir uzskatami 6 (seši) mēneši no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienas līdz sūdzības iesniegšanai tiesā. Noilguma apturēšana iespējama, ja persona, pret kuru sūdzība tiek sniegta izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Par kriminālatbildības noilguma apturēšanas pamatu nekalpo arī līdz privātās apsūdzības izvirzīšanai veiktais publiskās apsūdzības kriminālprocess, kā rezultātā cietušā tiesības tiek nepamatoti ierobežotas, taisnīga krimināltiesiskā noregulējuma vietā, atstājot vien iespējamu mantisku atlīdzinājumu civiltiesiskā ceļā.
Jāatzīmē, ka Saeimas Juridiskā komisija 2010. gada 16. martā konceptuāli atbalstīja grozījumus KPL, ar kuriem paredzēts atteikties no privātās apsūdzības institūta, saglabājot tikai publiskās apsūdzības kriminālprocesu.
Secināms, ka cietušais nav atbrīvots arī no likumā paredzētā pienākumu kopuma un tas nebauda imunitāti nedz no kriminālatbildības, nedz no administratīvās atbildības, nedz arī no procesuālajām sankcijām kriminālprocesa gaitā par savu pienākumu nepienācīgu realizāciju. Autors uzskata, ka likumā ir ievērots zināms līdzsvars starp cietušā tiesībām, pienākumiem un atbildību par šo pienākumu nepildīšanu.

PRIEKŠLIKUMI
Nepieciešams veikt sekojošus grozījumus KPL un KL:
1. norādīt tās personas procesuālo statusu un tiesības, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir nodarīts kaitējums, bet kura ar procesa virzītāja lēmumu nav atzīta par „cietušo” konkrētā kriminālprocesā.
2. izteikt KPL 96. panta otro daļu šādā redakcijā - „Procesa virzītājs savlaicīgi rakstiski informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā”;
3. papildinot KPL 96. panta pirmo daļu ar šādu teikumu – „Cietušajam tiek izsniegts to tiesību un pienākumu apraksts”;
4. izteikt KPL 96. panta otro daļu šādā redakcijā – „Cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Pieteikumam pievienojami pierādījumi un norādāmi argumenti, kas pamato mantisko zaudējumu, morālā aizskāruma un fizisko ciešanu kompensācijas apmēru”;
5. papildināt KPL 398. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā – „Kvalificējot noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 90., 130. panta pirmās un otrās daļas (ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos) un trešās daļas, 131., 132., 136. panta, 159. un 160. panta pirmās daļas, 168., 169., 180., 197. panta, 200. un 260. panta pirmās daļas, un konstatējot, ka konkrēta kriminālprocesā nav cietušās personas pieteikuma, procesa virzītājs rakstiski informē personu, kurai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīts kaitējums par tās tiesībām būt atzītai par cietušo, norādot, ka pretējā gadījumā kriminālprocess tiks izbeigts.

Коментарий автора
Комплект работ:
ВЫГОДНО купить комплект экономия −51,45 €
Комплект работ Nr. 1233590
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация