Kara noziegumi starptautiskajā kontekstā.
Kara noziegumi ir sevišķi bīstami noziegumi, kas tiek izdarīti karadarbības skarto valstu rajonos, tātad kara noziegumi ir aktuāli visā pasaulē, jo mūsdienās karadarbība aktīvi norisinās vairākās pasaules valstīs un daudzas pārējās pasaules valstis arī līdz ar to ir iesaistītas karadarbībā, jo ir nosūtījušas savus militāros spēkus, lai palīdzētu risināt karadarbības jautājumus. Tātad karadarbība ir aktuāla visām pasaules valstīm, un līdz ar to arī kara noziegumi ir aktuāli visām šīm valstīm.
Tāpēc lai pasaules valstīm būtu konkrēti skaidrs, kas formulējams kā kara noziegums, kas būtu pretlikumīgi kara vešanas laikā, kādas darbības ir sodāmas ir tikuši pieņemti vairāki starptautiski tiesību akti, kas ir saistoši visām tām valstīm, kuras ir pieņēmušas un parakstījušās par šo aktu ievērošanu, jo ir arī tādas valstis, kas nav vēlējušās pievienoties šiem starptautiskajiem tiesību aktiem.
Kara likumi un paražas ir nostiprinātas daudzās starptautiskās konvencijās, un atkarībā no to pieņemšanas vietas tiek runāts par divām starptautisko humanitāro tiesību nozarēm – Hāgas tiesībām un Ženēvas tiesībām. „Hāgas tiesības” vairāk regulē cīņas metodes un līdzekļus, militāro operāciju veikšanu, bet „Ženēvas tiesības” aizsargā kara upurus, militārpersonas un civiliedzīvotājus. Tās aizsargā visas personas, kuras vairs nepiedalās karadarbībā: ievainotos, slimos, kuģu avārijās cietušos, karagūstekņus.
Kā 1899.gada, tā arī 1907.gada Hāgas konferenču laikā tika pieņemta virkne konvenciju un deklarāciju, kas reglamentēja kara vešanu un noteica aizliegtos ieroču veidus.
Nirnbergas starptautiskais tribunāls kara noziegumiem pieskaitīja okupētās teritorijas civiliedzīvotāju slepkavošanu, spīdzināšanu vai aizvešanu verdzībā vai citiem mērķiem; karagūstekņu vai jūrā atrodošos personu slepkavošanu vai spīdzināšanu; ķīlnieku slepkavošanu; sabiedriskā vai privātā īpašuma izlaupīšanu; pilsētu un ciemu neattaisnojamu iznīcināšanu bez vajadzības u.c.
Vēlāk kara noziegumu jēdziens tika konkretizēts Ženēvas 1949. gada 12. augusta konvencijās par kara upuru aizsardzību (Latvijā spēkā no 1992. gada 24. jūnija):
• 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencija par attieksmi pret karagūstekņiem (publicēts Latvijā 2002. gada 5. aprīlī);
• 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencija par sauszemes bruņoto spēku ievainoto un slimo stāvokļa uzlabošanu ( publicēts Latvijā 2002. gada 22. martā);
• 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencija par civilpersonu aizsardzību kara laikā ( publicēts Latvijā 2002. gada 19. aprīlī);
• 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencija par jūras bruņoto spēku ievainoto, slimo un kuģu avārijās cietušo stāvokļa uzlabošanu. 1
…
