Vēlēšanu sistēmas un to raksturojums

Šis ir vienkāršākais uzvarētāja noteikšanas un mandātu sadales paņēmiens. Par uzvarētāju tiek pasludināts tas kandidāts, kurš ieguvis vairāk balsu nekā jebkurš cits kandidāts attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Turklāt nav nozīmes tam, cik liels ir pārsvars un cik daudz vēlētāju nobalsojuši par uzvarētāju.
Ja vēlēšanu apgabalā reģistrētu divi kandidāti, tad uzvarētājs saņem vairāk par 50 % nodoto balsu; ja reģistrēti trīs kandidāti, - uzvarai nepieciešams savākt 33,3 % balsu pluss 1 balsi; ja biļetenā ir četri kandidāti, tad uzvarēt var, iegūstot 25 % balsu pluss 1 balsi.
Ja vēlēšanu apgabalā vēlēšanām izvirzīti vairāki kandidāti, tad par ievēlētu var uzskatīt jau to, kurš saņēmis relatīvu lielāko balsu skaitu, tā, piemēram, gadījumā, ja A saņēmis 32% balsu, B 33% un C 35%, tad C ir ievēlēts. Taču ar šo nelielo balsu vairākumu C nevar tikt uzskatīts par to personību, kura bauda vairākuma uzticību. Var iedomāties, ka 65 % vēlētāju nepiekrīt C. Tāpēc dažas mažoritārās vēlēšanu sistēmas pieprasa, lai vēlēšanu apgabala kandidāts tiktu ievēlēts ar absolūtu vairākumu. Ja tas neizdodas pirmajā vēlēšanu kārtā, tad jāseko vēlēšanu otrajai kārtai. Tajā paliek tikai divi kandidāti, kuri vēlēšanu pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk balsu. Šajā otrajā vēlēšanu kārtā, kurā tiek panākts absolūtais vairākums, var pilnīgi uzvarēt B, ja viņš saņem daļu no iepriekš par A nodotajām balsīm.
Vēlēšanu apgabals – likumdošanā noteikta teritoriāla vienība, kuras ietvaros norisinās sacensība par noteiktu deputātu mandātu skaitu.
Teorētiski ir iespējams gadījums, kad divi vadošie kandidāti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu. Šādās reizēs uzvarētāju nosaka ar izlozes palīdzību vai arī to izlemj persona, kas atbildīga par vēlēšanu organizāciju attiecīgajā apgabalā. …