Diskriminācijas aizliegums

Uzskaitītie gadījumi ir tikai aisberga redzamā daļa, tādēļ pretdiskriminācijas politika vairs nav tikai jautājums – kā mēs cits pret citu izturamies. Būtībā ir jārunā plašāk, jo diskriminācijas problemātika ir kļuvusi par vienu no nosacījumiem mierpilnai kopā dzīvošanai dažāda fiziskā izskata, dzimuma, rases, vecuma, ticības un citu atšķirīgu uzskatu pārstāvjiem.
Šobrīd Latvijā nav konkrēta pretdiskriminācijas un vienlīdzīgo tiesību nodrošināšanas tiesību akta; diskriminācijas aizlieguma normas ir ietvertas dažādos normatīvajos aktos. Līdz ar to pretdiskriminācijas politikas jautājumi ir sadrumstaloti pa darbības jomām starp vairākām nozaru ministrijām. Turklāt, pēc valsts iedzīvotāju domām, masu medijiem un valdībai ir lielākā ietekme cīņā pret diskrimināciju Latvijas sabiedrībā. Salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā, mūsu valsts pilsoņi nav tik pārliecināti par izglītības iestāžu lomu cīņā pret diskrimināciju - šo viedokli atbalsta tikai katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, kamēr Eiropas Savienībā tieši izglītības iestāžu lomu cīņā pret visu veidu diskrimināciju izceļ gandrīz puse pilsoņu. Tāpat salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Eiropas Savienībā, nepamatoti zemu pie mums tiek vērtēta arī vecāku, tātad ģimenes, loma šajā jomā. Mūsdienās diskriminācijas izpausmes ir krasi mainījušās un tās vairs nav viegli atpazīt. Tādēļ izglītošana, izpratnes veicināšana un informētība ir nozīmīgs solis pretim saskanīgai un iecietīgai sabiedrībai.
…