-
Laulību institūta ģenēze
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Baltu, līvu paražu laulību tiesības | 4 |
2. | Livonijas perioda laulību tiesības | 5 |
3. | Polijas – Zviedrijas perioda laulību tiesības | 7 |
3.1. | Zviedru Vidzeme | 7 |
3.2. | Kurzemes un Zemgales hercogiste | 8 |
4. | Cariskā Krievijas impērijas laulību tiesības | 12 |
5. | Latvijas Republikas (1918-1940) laulību tiesības | 14 |
6. | LPSR laulību tiesības | 16 |
Kopsavilkums | 18 | |
Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts | 20 |
XVIII. gadsimta laikā Latvijas teritorija pakāpeniski tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, kurā tā nosacīti palika līdz pat Pirmā pasaules kara beigām. Līdz ar pievienošanos Krievijas impērijai Latvijas teritorijā savas pozīcijas sāka nostiprināt pareizticība* (Pareizticība – vēsturiski Konstantinopoles katoļi), kas nomainīja līdz šim par Vidzemē dominējošo evaņģēlisko luterānismu, kā arī Kurzemes un Zemgales hercogistē par oficiālo baznīcu uzskatīto katolicismu* (Katolicisms – vēsturiski Romas katoļi), atšķirībā no kanoniskajām tiesībām, Cariskās Krievijas impērijas valdīšanas laikā tika pieņemti vairāki jauninājumi laulību institūta regulējumā. Kā svarīgākos normatīvos aktus Krievijas impērijas sastāvā jāmin:
1. 1804.gada 20.februārī pieņemtais ‘’Vidzemes zemnieku likums’’
2. 1809.gada 28.februārī pieņemtais ‘’Vidzemes zemnieku likuma papildu panti’’
3. 1817.gada 25.augustā pieņemtais ‘’Kurzemes zemnieku likums’’
4. 1819.gada 26.martā pieņemtais ‘’Vidzemes zemnieku likums’’
5. 1864.gada 12.novembrī tika pieņemta Baltijas vietējo likumu kopojuma (Bunges civillikums) III daļa , kura regulēja civiltiesības (tām personām, kuras nepiederēja pie zemniekiem).
Laulības institūta pamatā Cariskās Krievijas laikā bija tolerance pret citu reliģisko konfesiju pārstāvjiem, ko pierāda likuma „Kurzemes zemnieku likums” 64.paragrāfs un likuma „Vidzemes zemnieku likums” 352. paragrāfs, kuros tika paredzētas tiesības laulāt savus reliģiskos piederīgos bez īpašas atļaujas, ievērojot procedūru atkarībā no reliģijas un tai raksturīgās paražu procedūrām. …
Ievads Latvijas tiesību vēsturē laika gaitā laulību institūts ir piedzīvojis krasas izmaiņas, gan izpratnē par to kā pašu institūtu, gan arī tā regulējumā, sākot no 13.gs. paražu tiesībām, līdz pat atjaunotās republikas Latvijas Republikas civillikumam. Manis izvēlētā tēma ir bijusi aktuāla un vienmēr tāda būs, jo laulāto savstarpējās mantiskās attiecības un ģimenes tiesības jebkurā laika periodā ir bijusi neatņemama civiltiesību sastāvdaļa, kas sevī ietver sevī ne tikai laulību slēgšanu, kā sociālu vai reliģisku tradīciju, bet arī raksturo katra pētītā perioda individuālo izpratni par ģimeni, kā arī katra perioda atšķirīgo vērtību un saistību izpratni. Manis izvēlētais temats „Laulību institūta ģenēze (XVI – XX ) gs.” sevī ietver krasi atšķirīgu un pat pretrunīgu laulāto attiecību tiesisko regulējumu, izpēti sākot no paša institūta rašanās. Darbā ietverts arī neliels laulību tiesību no 13.gs. raksturojums, iekļaujot arī vispārīgu pārskatu par baltu un līvu tradīcijām, kā arī Livonijas kanonisko tiesību līdz 16.gs. vispārīgu raksturojumu, kad līdz ar Livonijas kanonisko tiesību sabrukumu un reformācijas ideju nostiprināšanos Latvijas teritorija atrodas no vienas puses poļu - zviedru pakļautībā, no otras Zviedrijas karalistes pakļautībā, kas ne tikai nozīmē vairāku tradīciju līdzās pastāvēšanu vienā teritorijā un laikā, bet arī atšķirīgu kultūru un reliģiju mijiedarbību. Darbā tiek apskatīts un analizētas Latvijas teritorijas un tradīciju pāreja uz cariskās Krievijas tiesību un tradīciju sistēmu 18.gs. Darbā ieļauta arī laulību institūta attīstības posmi Latvijas Republikas (1934. -1940.) laikā, kā arī laika periods pēc Latvijas okupācijas, sekojoši, arī Latvijas teritorijas sociālistiskās tiesību doktrīnas pārņemšanas periods, kas tiek apskatīts līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991.gadā. Darba pamatmērķis: 1. Izpētīt laulību institūta attīstību līdz Latvijas Republikas atjaunošanai. 2. Analizēt laulību institūta regulējuma izmaiņas atkarībā no tradīcijām, baznīcas ietekmes, valsts politiskā režīma un valdošās ideoloģijas. 3. Salīdzināt attiecīgo periodu tiesību avotu regulējumu ar mūsdienu laulību institūta regulējumu. Par zinātniskā darba uzdevumiem tiek izvirzīts: 1. Iepazīties ar normatīvajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz laulību un ģimenes tiesībām. 2. Izstudēt zinātnisko doktrīnu, kas saistīta ar ģimenes tiesībām. (Kā redzamākie autori, kas pētījuši ģimenes tiesības vēsturiskā skatījumā, ir nosaucami J. Lazdiņš, S. Osipova, A. Švābe, bet 20.gs. kontekstā J. Vēbers, V. Kalniņš, I. Fridrihsons, J.Lazdiņš.)
- Laulību institūta ģenēze
- Laulību šķiršana, ārzemēs šķirtu laulību atzīšana un atkal apprecēšanās starptautiskajās privāttiesībās
- Nepilngadīgo noziedzības ģenēze
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Nepilngadīgo noziedzības ģenēze
Реферат для университета7
Оцененный! -
Laulību šķiršana, ārzemēs šķirtu laulību atzīšana un atkal apprecēšanās starptautiskajās privāttiesībās
Реферат для университета15
-
Laulību reģistrācija
Реферат для университета11
-
Cilvēktiesību institūta būtība un vēsturiskā attīstība
Реферат для университета3
-
Laulību noslēgšana
Реферат для университета8
Оцененный!