Ģimenei, kā sabiedrības pamatšūnai jānodrošina bērnu izaugsmei un labklājībai nepieciešamā aizsardzība un atbalsts. Bērnam, lai viņš varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personība, jāaug ģimenes vidē, laimes, mīlestības un izpratnes atmosfērā. Bērnam jābūt pilnīgi sagatavotam patstāvīgai dzīvei ģimenē un sabiedrībā, un jābūt audzinātam pašcieņas un brīvības ideālu garā. Visas pūles maksimāli jāvelta tam, lai līdz 18 gadu vecumam cilvēks būtu sagatavots dzīvei un produktīvam darbam. Latvijas Republikas Satversmes 110.pantā nostiprināts valsts pienākums aizsargāt un atbalstīt laulību, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības.
Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām personām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Bērna tiesības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas- neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, un citām.
Bērnu tiesību deklarācijā par aizsardzības un labklājības principiem norādīts, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli vēl nenobriedušam cilvēkam cilvēkam vajadzīga speciāla aizsardzība un gādība, tai skaitā pienācīga tiesiskā aizsardzība, tiklab pirms, kā arī pēc dzimšanas. Īpaši atzīmēta arī nepieciešamība aizsargāt bērnu situācijā, kad viņš tiek nodots audzināšanā vai adoptēts pašu valstī vai ārvalstīs.
Pašreizējā ekonomiskā situācija, bezdarbs, inflācija, likumdošanas nepilnības, stipri ietekmē ģimeņu stāvokli Latvijā. Ģimenes, it īpaši lauku reģionos, grimst nabadzībā, aizvien izteiktāka kļūst to noslāņošanās. Vecāki trūkuma dēļ nespēj realizēt savus pienākumus, nevarot atļauties bērnam iegādāties pārtiku, nodrošināt ar veselības aprūpi, izglītību, un tādējādi kļūstot par riska ģimeni. Nabadzība pakļauj ģimenes psiholoģiskai spriedzei, kas, savukārt, bieži vien noved pie alkoholisma un narkomānijas. Taču bērni cieš no daudzām vecāku neatrisinātām problēmām. Bieži vien viņiem pietrūkst vecāku mīlestības un uzmanības. Savas aizņemtības vai alkohola lietošanas dēļ vecāki maz laika velta bērniem. Līdz ar to bērni tiek atstāti bez uzraudzības, minimāliem iztikas līdzekļiem, aprūpes un pajumtes, kā rezultātā bērni klaiņo, ubago, iesaitās prostitūcijā vai izdara noziedzīgus nodarījumus un nokļūst ārpusģimenes aprūpes iestādēs.…
