Izveides vēsture
"Lietuvas statūts" jeb pilnā oriģinālnosaukumā "Lietuvas lielkņazistes statūts" – lielkņazistes likumu krājums, kas savā pastāvēšanas laikā piedzīvo¬jis trīs redakcijas.
Pirmajā redakcijā Lietuvas statūtu 1529. gadā oficiāli izsludināja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigis¬munds I. Likuma ieviešana praksē radīja dažādus sarežģījumus, tāpēc bija izstrādāta Lietuvas statūta otrā redakcija, kuru 1566.gadā apstiprināja Sigismunds II Augusts. Bet jau 1569. gadā ar Lubļinas ūniju Lietuva tika ievērojami tuvināta Polijai, un tam bija jāatspoguļojas arī tiesībās. Tādēļ tika nodibināta īpaša komisija vēl vienas jaunas redakcijas izstrādāšanai. Darbi ieilga, un tikai pēc kronēšanas seimā 1588. gada 28. janvārī to apstiprināja jau¬nais karalis Sigismunds III Vasa ar noteikumu, ka likums stāsies spēkā 1589. gada 6. janvārī.1
Visi trīs izdevumi attiecas uz laika periodu, kad kodificēti likumu krājumi vēl bija pilnīgi sveša lieta.2
Par Lietuvas statūta tiesību avotiem izmantoti Lietuvas un Polijas likumdošanas akti, sevišķi 1468.gada Tiesu grāmata, 1529. un 1566.gada Lietuvas statūti, seima pieņemtie akti un Lietuvas lielkņazu izdotās privilēģijas, apriņķu seimiku lēmumi, mazākā mērā - romiešu un vācu tiesības, kanoniskās tiesības, krievu paražu tiesības, tiesu prakse.3
Visas redakcijas bija rakstītas senkrievu valodā, kura bija oficiālā valoda Lietuvas lielkņazistē un kuru prata lielais vairums Lietuvas lielkņazistes pavalstnieku, jo tās sastāvā ietilpa mūsdienu Baltkrievijas un Ukrainas teritorijas, un atsevišķi Krievijas apgabali.
Lietuvas statūts bija adresēts priviliģētajām kārtām. Turklāt jāatzīmē, ka Lietuvas statūta tekstā atrodams arī liels daudzums no latīņu un poļu valodas aizgūtu jēdzienu un terminu apzīmējumu.4
Lietuvas statūta tiesību principus iespaidojušas laikmetīgas tiesību idejas, kuras raksturoja sabiedrības pāreju no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem, no kurām dažas, iespējams, pat apsteidza savu laiku.5
Struktūra
…
