Tomēr I. Kalniņa nevēlējās samierināties ar savu apsūdzību un ieniedza tiesā apelāciju. Žurnāliste sevi neuzskatīja par vainīgu šajā noziedzīgajā nodarījumā, jo rakstā bija paudusi savu viedokli, ar kuru nav vēlējusies nevienu aizskart. Savas apelācijas sūdzības pamatā viņa norādīja, ka rakstā paudusi savu viedokli, kāds viņai par policijas darbinieku A.Gotovcevu izveidojies pēc telefonsarunas. Robins Huds kā literārs tēls esot tautas varonis, veco ļaužu aizstāvis, un savā publikācijā viņa Robinu Hudu personificējusi tieši kā tādu. A.Gotovcevs nav nosaukts ne par laupītāju, ne bandītu, tāpēc ar to nav aizskarts viņa gods. Tiesa pieņēma I. Kalniņas apelāciju un Zemgales apgabaltiesa 2005. gada 29. jūnijā attaisnoja žurnālisti, pilnībā atceļot iepriekšējās instances tiesas spriedumu. Tiesa norādīja, ka I. Kalniņas darbības nav bijušas noziedzīgas un nav konstatējams, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Galvenais iemesls tam, ka apsūdzība tika atcelta bija žurnālistes argumenti par labu savai rīcībai, kuros viņa norādīja, ka salīdzinājums nav aizskarošs, bet nekur tekstā tieši policists nav aizvainots. Tāpat žurnālistei vairs nebija jāpublicē atvainošanās Policijas pārvaldes vecākā iecirkņa inspektoram un laikrakstam „Brīvā Daugava” tika atcelts naudassods.
SECINĀJUMI
1. Godu un cieņu aizsargā vairākas tiesību sistēmas – gan Civillikums, gan Krimināllikums. Ir uzrakstītas daudzas juridiskas normas gan Latvijā, gan starptautiskajos līgumos, kas aizstāv civiltiesības.
2. Gandrīz katru gadu tiek veiktie dažādi labojumi Latvijas Republikas likumos, jo daudzie likumu pantie iet pretrunā viens ar otru.
3. Likumi vēl nav pilnībā izstrādāti tām prasībām, kādas ir mūsdienās, pastāv daudz nepilnību, kuras ir jānovērš, lai nonāktu pie pilnvērtīgas likumu sistēmas darbības un attīstītu tiesu sistēmas praksi šādām lietām.
4. Viens no nozīmīgākajiem Krimināllikuma grozījumiem notika 2004. gadā, kad pēc S. Ēlertes sūdzības, no Krimināllikuma tika izslēgts pants, kas paredzēja bargāku sodu par valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu, nekā par parasta pilsoņa aizskaršanu.
5. Daudzie tiesu darbi pierāda, ka Latvijas Republikas likumdošana ir jāpilnveido un skaidrāk jānorāda, kas tieši ir goda un cieņas aizskaršana un kā izpaužas vārda brīvība.
…
