Tiesnešu kopsapulce apspriež visus "aktuālos tiesību normu interpretācijas" jautājumus, tāpēc paša Senāta radītās tiesnešu tiesību normas analizē un izvērtē citi tiesneši, kas, iespējams, paši nav piedalījušies konkrēto tiesnešu tiesību normu izstrādē un formulēšanā. Tiesnešu kopsapulce kalpo arī kā instruments Senāta tiesībradošās darbības paškontrolei. Tiesnešu kopsapulces nolēmums attiecībā uz tiesnešu atalgojuma savienojamību ar tiesnešu neatkarību skatīts šī darba otrajā daļā.
Senāta judikatūra satur normatīvus tiesnešu tiesību noteikumus, kam ir leģislatīva daba, šie noteikumi tiek pakļauti likumdošanas varas kontrolei. Parlaments nav tiesīgs grozīt vai atcelt Senāta nolēmumus, kas būtu ļoti būtisks varas dalīšanas principa un tiesiskas valsts pamatprincipu pārkāpums - iejaukšanās tiesas spriešanā. Saeima, kā likumdevējs ir tiesīga padarīt tiesnešu tiesību noteikumu par spēkā neesošu, to modificēt, vai apstiprināt tiesnešu radītos noteikumus, tos formalizējot normatīvajā tiesību aktā. Šādi izpaužas tiesnešu tiesību parlamentārā kontrole - kontrole no likumdošanas varas puses. Likumdevēja veiktajai tiesnešu tiesību kontrolei nav nepieciešams specifisks institucionāls mehānisms, tā tiek īstenota ar likumdevēja pamatfunkciju vispārējā likumdošanas procesā. Šī kontroles forma sasaucas ar Francijas tiesību doktrīnā izstrādāto netiešās piekrišanas teoriju. Likumdevējai varai ir iespēja sekot līdzi, vai tās griba un likumu ratio iuris tiek atrasta un atbilstoši piemērota.
Autore uzskata, ka tiesnesim savā dzīvē ir jāpieņem situācija, ka viņam tieši šī statusa vārdā ir uzlikti lielāki ierobežojumi nekā vairākumam sabiedrības locekļu, kas ir samērīgi ar viņa ekskluzīvajām tiesībām spriest tiesu un nereti noteikt arī uzvedības kritērijus, kādus jāievēro procesa dalībniekiem, jābūt kā paraugam pārējiem sabiedrības locekļiem.
…
