Vienīgais ierobežojums, kad izpirkuma tiesība nav pielaižama, ir atsavinot nekustamā īpašuma, kurš paliek pārdevēja un pircēja kopīpašumā, domājamo daļu un attiecas tikai uz pašvaldībām, kas noteikts speciālajā likumā (izņēmums no vispārējiem noteikumiem par pirmpirkuma un līdz ar to arī izpirkuma tiesību realizēšanu).
Tātad secināms, ka šobrīd normatīvajā regulējumā problēmu saistībā ar šajā nodaļā apskatītajiem jautājumiem nav. Visvairāk neskaidrību rodas tieši normu piemērošanā. Līdz ar to iepriekš apskatītās problēmas varētu salīdzinoši vienkārši novērst, mainot judikatūru un pastiprināti publiski apspriežot problēmjautājumus, lai veicinātu tiesnešu izpratni par problēmjautājumiem un padarītu tiesu praksi vienveidīgāku.
Kopsavilkums
1. Visos speciālajos likumos vajadzētu noteikt izpirkuma tiesību kā pārkāptās pirmpirkuma tiesības aizsardzības veidu.
2. Jautājums par izpirkuma tiesībām kā pirmpirkuma tiesības aizsardzības veidu ir pietiekami būtisks, lai tiktu noregulēts atsevišķā, speciāli šim jautājumam veltītā, Civillikuma normā, nevis šim nolūkam pēc analoģijas izmantot Civillikuma 1073. pantu.
3. Līguma nejaušās sastāvdaļas ir paredzētas, lai personas varētu līgumu pielāgot savām vēlmēm un vajadzībām nevis tādēļ, lai varētu tās nošķirt kā mazāk svarīgas līguma sastāvdaļas, kuras vajadzības gadījumā atsevišķiem tiesību subjektiem var atļaut nepildīt.
4. Nedrīkst pieļaut, ka tiesas vien uz aizdomu pamata par to, ka darījuma nejaušas sastāvdaļas ir vērstas uz pašvaldības pirmpirkuma tiesību izslēgšanu, liedz personai rīkoties atbilstoši tās vēlmēm un tiesībām. Šādiem tiesas secinājumiem būtu jābūt pamatotiem un jābalstās uz objektīviem pierādījumiem.
5. Lielu daļu problēmu tiesu praksē varētu salīdzinoši vienkārši novērst, mainot judikatūru un pastiprināti publiski apspriežot problēmjautājumus, lai veicinātu tiesnešu izpratni par problēmjautājumiem un padarītu tiesu praksi vienveidīgāku.
…
