Aktīvais tūrisms Latvijā un Norvēģijā

KOPSAVILKUMS
1. Latvijas Tūrisma attīstības Nacionālajā programmā tiek minēta šāda aktīvā tūrisma definīcija: „tūrisma vedis, kurā tūrists visas viņam nepieciešamās darbības veic pats”.
2. Friluftsliv ir uzturēšanās un fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, brīvajā laikā, pievēršot uzmanību izmaiņām vidē, kā arī gūstot iespaidus dabā.
3. Aktīvā tūrisma saknes ir rodamas seno cilvēku pārvietošanās veidā, kurš balstījās uz to, ka ceļotājs pats sevi nodrošināja ar naktsmītni dabā, kā arī ar pārtiku.
4. Izplatītākais norvēģu brīvā laika pavadīšanas veids ir aktīvais tūrisms, kurš biežāk izpaužas kā nedēļas nogales pārgājiens līdz ģimenes kalnu mājiņai.
5. Norvēģi aktīvajam tūrismam nopietni sāka pievērsties 1968. gadā, kad tika samazināts darba nedēļas ilgums no 48 līdz 42,5 stundām.
6. Aktīvais tūrisms ir viens no iemesliem norvēģu augstajam labklājības līmenim sabiedrībā, kā arī viens no galvenajiem atspēriena punktiem aktīvai dabas aizsardzībai.
7. Veiksmīga zaļā tūrisma pamatā ir ekoloģiskā filosofija, kura ir cēlusies no aktīvā tūrisma un cenšas izskaidrot cilvēka negatīvo mijiedarbību ar dabu, meklē iespējas mainīt cilvēka vardarbīgo attieksmi pret to.
8. Ja Latvijas sabiedrība nopietnāk pievērstos aktīvajam tūrismam, labklājības līmenis celtos, kā arī Latvijai būtu vieglāk realizēt jauno Latvijas tūrisma tēlu “Nesteidzīga atpūta Latvijā”.
9. Aktīvā atpūta manāmi uzlabotu tautas veselības stāvokli, jo jau 30% Latvijas iedzīvotāju sūdzas par lieko savru.
10. Vides mācības, kā arī pārgājienu ieviešana skolu programmās manāmi uzlabotu jauniešu veselību un viņu attieksmi pret apkārtējo vidi un pasauli kā tādu.
…