Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
21,48 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:295839
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 25.09.2012.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 65 единиц
Ссылки: Использованы
Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    7
1.  Uzņēmējdarbības demogrāfijas teorētiskais pamatojums    10
1.1.  Uzņēmējdarbības demogrāfijas aktualitāte    10
1.2.  Uzņēmuma fenomena teorētiskie aspekti uzņēmumu dinamisma griezumā    14
1.3.  Uzņēmumu kontinuitāte un izdzīvošanas determinanti    25
1.3.1.  Uzņēmējdarbības pārtraukšana    25
1.3.2.  Uzņēmumu izdzīvošanas determinantu teorētisko koncepciju raksturojums    31
1.3.3.  Uzņēmumu izdzīvošanas determinantu empīrisko liecību raksturojums    35
1.3.4  Uzņēmumu izdzīvošanas varbūtības novērtēšanas metodes    42
2.  Uzņēmējdarbības demogrāfijas pamatprocesi Eiropas Savienībā un Latvijā    46
2.1.  Uzņēmumu izveide Eiropas Savienībā (enerprise births)    47
2.2.  Uzņēmumu likvidēšana Eiropas Savienībā (enterprise deaths)    54
2.3.  Uzņēmējdarbības demogrāfijas pamatprocesi Latvijā    62
3.  Uzņēmumu izdzīvošana Eiropas Savienībā un Latvijā    67
3.1.  Uzņēmumu izdzīvošana Eiropas Savienībā (survival of enterprises)    67
3.2.  Uzņēmumu izdzīvošana Latvijā    82
3.3.  Uzņēmumu izdzīvošanas varbūtība un determinanti dažās ES valstīs    86
  Secinājumi un priekšlikumi    102
  Avotu un literatūras saraksts    106
  Pieņemto apzīmējumu un saīsinājumu saraksts    111
  Pielikumi    113
Фрагмент работы

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Maģistra darbā definētie uzdevumu ir izpildīti, mērķis sasniegts un atbildes uz izvirzītiem jautājumiem ir iegūtas. Veikta uzņēmējdarbības demogrāfijas analīze ļauj secināt:
1. Atbilstoši tehnoloģiskajai teorijai uzņēmumu dinamikas procesus, tas ir uzņēmumu dibināšanu, likvidēšanu, tātad arī kontinuitāti, iespaido konkurences veids tirgū, kurā ienāk un darbojas uzņēmums; neoinstitucionālās koncepcijas kontekstā būtiska ir kontraktu esamība starp uzņēmumiem, kā arī ārējo un iekšējo transakcijas izmaksu līdzsvars; balstoties uz evolucionārās teorijas atzinumiem, uzņēmumu dinamismu noteic to spēja adaptēties izmaiņām ārējā vidē; savukārt uzņēmēja spēju koncepcija saista uzņēmuma funkcionēšanas iespējas ar uzņēmēja iniciatīvu un inovatīvu darbību. Attīstoties ekonomiskajai domai aizvien lielāks uzsvars tiek liekts uz sociālā un cilvēciskā kapitāla lomu uzņēmumu darbībā un to dinamisma procesos.
2. Uzņēmuma likvidēšana neobligāti liecina par uzņēmuma neveiksmīgu darbību. Pastāv vairāki iemesli, kas var ietekmēt uzņēmēja lēmumu pārtraukt saimniecisko darbību, ne tikai biznesa neizdošanās, piemēram, citas darba vai biznesa iespējas, došanās pensijā, uzņēmuma pārdošana vai pārveidošana. Uzņēmēja lēmums turpināt vai pārtraukt uzņēmējdarbību var būt atkarīgs no tā, cik lielā mērā sasniegtie uzņēmuma darbības rezultāti atbilst tam personīgajam slieksnim (threshold), kas padara nodarbošanos ar konkrētu uzņēmējdarbību pievilcīgu konkrētam uzņēmējam.
3. Uzņēmumu izdzīvošanas determinantu teorētiskajā analīzē eksistē dažādas pamatkoncepcijas. Pirmkārt, uzņēmumu izdzīvošanu saista ar to vecumu un lielumu. Jauniem un maziem uzņēmumiem ir vairāk izteikta tieksme izbeigt savu darbību. Tas ļauj zinātniekiem apgalvot, ka uzņēmumu kontinuitāte tiešā veidā cieš no „jaunības šķēršļiem” un „mazuma šķēršļiem” (liability of newness, liability of smallness). Līdztekus tam, saskata arī tādus uzņēmumu izdzīvošanas determinantus, kā zaudētās izmaksas (sunk costs), konkurences intensitāte un jaundibinātā uzņēmuma komandas lielums.
4. Pētot uzņēmumu funkcionēšanas kontinuitāti un dzīvotspēju pēc ienākšanas tirgū dažādās valstīs un dažādos laika posmos pētnieki ir noskaidrojuši virkni faktoru, kas spējīgi ietekmēt uzņēmumu izdzīvošanu. No uzņēmēja personiskā līmeņa faktoriem izšķirošāka nozīme uzņēmuma izdzīvošanā ir uzņēmēja izglītības līmenim, vecumam un perioda ilgumam uzņēmējdarbībā. Izņemot iepriekšējo pieredzi nozarē un uzņēmējdarbībā, citas nodarbošanās, piemēram, iepriekšējs bezdarba periods, nesekmē uzņēmumu izdzīvošanu. Uzņēmuma līmenī būtiskākie radītāji ir uzņēmuma lielums, vecums, iepriekšēja izaugsme, kā arī piederība uzņēmumu tīklam. Šie faktori rada pozitīvu ietekmi uz uzņēmumu izdzīvošanu. Bija noteikti tādi uzņēmumu izdzīvošanas nozares jeb makro līmeņa faktori, kā minimāli efektīvais apjoms (MES), konkurences intensitāte un bezdarba līmenis. Šo determinantu augstākie rādītāji vājina uzņēmumu izdzīvošanu. Uzlabo uzņēmumu dzīvotspēju lielākais inovāciju apjoms nozarē, ka arī piederība lielākam biznesa klasterim.
5. Uzņēmumu kontinuitātes analīzē ir iespējams pielietot izdzīvošanas statistikas neparametriskās (non-parametric) un semi-paremetriskās (semi-parametric) novērtējumu metodes. Dotās metodes ļauj novērtēt uzņēmumu izdzīvošanas varbūtību un to ietekmējošus faktorus, iekļaujot aprēķinos gan objektu pilnus novērojumus, gan cenzētus novērojumus.
6. Uzņēmējdarbības demogrāfijas pamatprocesi ir uzņēmumu izveide (enterprise births) – tas ir jaunas ražošanas faktoru kombinācijas izveidošana, un uzņēmumu likvidēšana (enterprise deaths) jeb ražošanas faktoru kombinācijas iziršana. Ir vērojama diezgan nozīmīga uzņēmumu izveides un likvidēšanas rādītāju izkliede ES dalībvalstu starpā.
7. Neskatoties uz rādītāju atšķirībām valstu starpā, pastāv kopēja sakarība. Respektīvi, valstīs ar augstākiem uzņēmumu izveides rādītājiem ir vērojami arī augstākie uzņēmumu likvidēšanas rādītāji, un otrādi. Visā novērojuma periodā no 2005. līdz 2008. gadam sakarība ir pozitīva, cieša un statistiski nozīmīga. Nozaru griezumā arī saglabājās līdzīga tendence. Dotā likumsakarība no vienas puses liecina par radošas iznicināšanas procesu (creative destruction), kas izpaužas veco un neproduktīvo uzņēmumu likvidēšanas un jaunu uzņēmumu rašanas nepārtraukta procesā. No citas puses, augsti uzņēmumu dinamikas rādītāji var liecināt par tirgus turbulences augstu pakāpi. Šādu valstu grupa ietilpst Lietuva, Latvija, Portugāle, Bulgārija, Slovēnija un Ungārija.
8. Uzņēmumu vairākums ES uzsāk darbību un beidz pastāvēt būdami maza lieluma. Šī tendence ir vērojama visos gados par kuriem ir pieejami statistiskie dati. Tā 2008.gadā visās novērojamās valstīs ~90% jaunizveidoto un likvidēto uzņēmumu nodarbināja ne vairāk par četriem algotiem darbiniekiem, neskaitot uzņēmuma īpašnieku. Uzņēmumu izveides un likvidēšanas rādītāji ES valstīs pārsvarā ir augstāki pakalpojumu jomā un zemāki rūpniecības jomā, būvniecības nozares rādītāji valstu starpā ievērojami variējas.
9. Pastāv pozitīva un ciešā, vidēji cieša sakarība starp nodarbinātības īpatsvaru jaunizveidotajos un likvidētājos uzņēmumos ES valstīs. Darba vietu radīšanas un zudumu līmenis ir augstāks pakalpojumu un būvniecības sektorā nekā rūpniecības jomā. Tādējādi būvniecības un pakalpojumu nozarēs ir vērojama lielāka darbaspēka mainība, uzņēmumu izveides un likvidēšanas augstāko rādītāju dēļ.
10. Ir konstatēta pretējas un vidēji ciešās sakarības esamība starp uzņēmumu izveides rādītājiem un klasteru attīstības stāvokli valstī - jo zemāks ir klasteru attīstības stāvoklis valstī, jo augstākie ir uzņēmumu izveides rādītāji tajā. Augstākus uzņēmumu izveides rādītājus var determinēt zemāka dalībnieku koncentrācija un ātrāka biznesa telpas atbrīvošana pastāvošo uzņēmumu zemas konkurētspējas un atbilstoši dzīvotspējas rezultātā.

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация