Lai noteiktu pareizo atalgojumu darbiniekam, izstrādātas vairākas metodes.
Piemēram summas punktu metode. Tās būtība ir tāda, ka atsevišķi izdala vienības, kas veido kopējo darbu. Šo atsevišķo vienību ieguldījuma līmeni konkrētajā darbā (balstoties uz vienotiem kritērijiem) novērtē skaitliskā punktu intervālā. Punktu metode pieder pie analītiskajām metodēm, kas paredz analizēt un novērtēt katru darbam izvirzīto prasību pēc tās sastāvdaļām un dod kvantitatīvos rādītājos izteiktu novērtējumu. Mūsdienās vērojama arvien lielāka tendence darbam izvirzītās prasības izteiktun novērtēt kvantitatīvi, tāpēc punktu metode ir visplašāk lietotā novērtēšanas metode, kurai ir būtiskas priekšrocības, salīdzinot ar
citām metodēm. Šī metode ietver sevī darbam izvirzīto prasību novērtējumu ar daudziem vispārinātiem rādītājiem, Lai gan punktu un vērtēšanas kritēriju izstrāde prasa ilgu laika posmu, izmantojot punktu summas metodi, nebūt viegli diskriminēt darbiniekus vai to spējas, kā tas ir iespējams, piemēram, tirgus modelī. Katrs saņemtu tik, cik ļoti būt ieguldījis un cik svarīgas būtu darbinieka kompetences uzņēmumam, arī pats darbinieks zinātu, kas savā darbībā ir jāuzlabo un kam jāpievērš īpaša uzmanība.
Nekas nestrādā pietiekami labi, ja nav motivēts. Darbinieki pilnībā neatdosies darbam, ja to nevēlēsies. Motivācija ir tas, kas liek strādāt labāk, darīt vairāk. Motivācija ir dzinulis, kas liek atdoties pilnīgāk, lai sasniegtu kādu noteiktu mērķi.
Motivāciju raksturo trīs pazīmes: virziens, pūles un neatlaidība. Pols Mučinskis (1993) iedala motivācijas teorijas trīs kategorijās:
1. Vajadzību teorijas – pieņem, ka cilvēku motivē iekšējie motīvi;
2. Ekspektāciju un mērķa izvirzīšanas teorijas –pieņem, ka cilvēki darbojas racionāli;
3. Taisnīguma teorijas –pieņem, kas cilvēkus motivē ārējie faktori, piem., alga
Motivācija ir procesu kopums, kas like cilvēkam izvirzīt un sasniegt mērķus.
…
