-
Komercnoslēpums
Sods par komercnoslēpuma izpaušanu
Komerclikuma 19.panta trešajā daļā ir norādīts, ka "komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.
Atbilstoši Civillikuma 1779.pantam sods par komercnoslēpuma prettiesisku izpaušanu vainīgajai personai pamatā ir civiltiesiskā atbildība jeb zaudējumu atlīdzības pienākums, kur tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā izvērtē zaudējumu esamību un apmēru.
Komersantam ir laicīgi jāreaģē uz jau notikuša komercnoslēpuma izpaušanu, ceļot prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā par zaudējumu atlīdzību un komercnoslēpuma aizsardzību. Nepieciešamības gadījumā ir jāvēršas tiesību aizsardzības iestādēs, jo saskaņā ar Krimināllikuma 200.pantu par ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai, par šādu ziņu neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā ir paredzēta kriminālatbildība. Turklāt minētie sodi var pastāvēt savstarpējā mijiedarbībā, piemēram, par vienu un to pašu pārkāpumu darbinieks var tikt atbrīvots no darba un saukts pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības.
Taču kāda advokāte ir atzinusi, ka grūtības praksē sagādā pierādīt, kura persona tieši informāciju ir izpaudusi. Tāpat lielākā daļā gadījumu ir neiespējami pierādīt komercnoslēpuma neizpaušanas pienākuma vai konfidencialitātes saistību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu apmēru. Tieši šo iemeslu dēļ strīdi par komercnoslēpuma neizpaušanas pienākuma pārkāpumu tiesu praksē ir maz.
Ieteikumi par komercnoslēpuma aizsardzību
Valsts iestādēm jāsniedz tikai tā informācija, uz kuru tām ir tiesības saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, Vienīgi pretmonopola institūcijām ir tiesības pieprasīt jebkuru informāciju, taču likumdevējs tām uzlicis par pienākumu saglabāt komercnoslēpumu. Ja valsts institūcija apgalvo, ka komercnoslēpumu saturoša informācija tāda nav, uzņēmējs var nepiekrist šim viedoklim, ziņas nesniegt un ieteikt valsts institūcijai vērsties tiesā, lai atrisinātu strīdu par ziņu atslepenošanu. Turklāt jāņem vērā iespējamais tiesas lēmums un tiesas izmaksas
Reizēm labāk ir neiesaistīties konfliktā ar valsts iestādēm un sniegt tām pieprasīto informāciju, pat ja tā satur komercnoslēpumu vai zinātību, taču šajā gadījumā jānoformē attiecīgas saistības par konfidencialitātes ievērošanu. Šādas saistības nepieciešamas noformēt, piemēram, ar nodokļu inspekcijas darbiniekiem, kuriem būs pieeja konfidenciālajai informācijai, brīdinot par likumdošanā noteikto atbildību par komercnoslēpuma izpaušanu. Jābrīdina ne tikai konkrēti darbinieki, bet arī visa valsts struktūra kopumā.
…
Komercnoslēpums ir neizpaužama, slepena informācija par uzņēmuma ražošanu, tirdzniecību, finansēm un citām ar uzņēmumu saistītām lietām. Komercnoslēpums ir viens no ierobežotas pieejamības informācijas veidiem. Par komercnoslēpumu ir uzskatāmas pēc šādām pazīmēm atbilstošas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas un rakstveidā vai citādā veidā fiksētas vai nefiksētas ziņas: 1. Tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas 2. Tās nav vispārpieejamas trešajām personām 3. Tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība 4. To nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam 5. Attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus
- Komercnoslēpums
- Organizācijas raksturojums
- Ražošanas un pakalpojumu organizēšana
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Organizācijas raksturojums
Конспект для университета6
-
Ražošanas un pakalpojumu organizēšana
Конспект для университета90
-
Ražošanas un pakalpojumu organizēšana
Конспект для университета38
-
Vadīšana
Конспект для университета17
-
Atbildes uz jautājumiem komercdarbībā
Конспект для университета13