Krāšņie Latgales dziesmu svētki, daudzveidīgās izstādes, skates un konkursi apliecina Latvijas trešās zvaigznes spilgtumu un izaugsmi brīvvalsts gados, raksturo novada sekmes tautas garīgās kultūras kopšanā un izglītības attīstībā.
30. gados pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā genocīda upuru vidū bija kritiens pulks latviešu izglītības, zinātnes un kultūras darbinieku, kuri dzīvoja un strādāja Padomju Savienībā, ticēja sociālisma ideāliem un izglītības attīstības iespējām.
Nacistiskās Vācijas okupācija un padomju totalitārās varas atkārtota nostiprināšanās ienes traģiskus satricinājumus Latvijas skolās un tautas izglītībā, garīgajā kultūrā un zinātnē, kā arī atbalsojas pedagoģiskajā domāšanā, izglītības un audzināšanas vērtību apjautā un to degradācijā.
J. Kronlins spilgti ataino, kā brīvas un neatkarīgas valsts vardarbīgas sagrāves rezultātā izvēršas par latviešu tautas vissmagāko pārdzīvojumu laiku. Tas dziļi skar „mūsu skolu dzīvi, tiekdamies ne vien garīgi kropļot latviešu jaunatni un tās audzinātājus, bet arī fiziski iznīcināt katru nacionāli noskaņotu skolotāju un skolēnu”.
Pēc R. Liepiņa iniciatīvas 1940. gada 27. jūnijā tiek sasaukta Latvijas skolotāju sapulce, lai izveidotu pagaidu valdi skolotāju darbības organizācijai jaunajos apstākļos, kur izglītības jomā sapulcē tiek rosinātas šādas lietas:
Bezmaksas izglītība, nodrošināt studijas augstskolā trūcīgo ģimeņu bērniem studijas augstskolā.
Valdībai un pašvaldībai nodrošināt trūcīgo bērnu apgādi.
Atjaunot vienotu skolu, likvidējot pamatskolas klases vidusskolās.
Atjaunot kopmācību pamatskolā, vidusskolā un arodskolā.
Īstenot skolās to mācību valodu, kuru bērni lieto ģimenē, ieviest krievu valodu kā atsevišķu mācību priekšmetu.
…
