SECINĀJUMI
Domāšanai ir cieša saikne ar runu, tāpēc šīs lietas viena no otras ir grūti nošķiramas. Tad, kad tiek runāts par domāšanu, nav iespējams nerunāt par runu kā psihisko cilvēces izziņas procesu.
Kad tika izpētīti daudzie domāšanas veidi, varēja secināt, ka tiem ir arī daudz kopīgu pazīmju. Daudziem domāšanas veidiem var vilkt paralēles. Idejas, ka kāds no domāšanas veidiem ir iedzimts vai pārmantots, ir tikai stereotips. Pētījuma laikā tika secināts, ka jebkuru domāšanas veidu var attīstīt.
Radošs var būt ikviens skolēns. Lai attīstītu radošās domāšanas iemaņas, skolēnus nedrīkst ierobežot viņu darbībā. Ja skolotājs nosaka konkrētu tehnikas izmantošanu uzdevuma ierobežojumiem, tad nevar galvot, ka radošās domāšanas veiksmīgi attīstīsies. Protams, skolotājs var ieteikt, pavirzīt, bet ne strikti ierobežot. Ir jāpanāk, lai visiem skolēniem būtu iespēja izaugsmei, ne tikai talantīgajiem, bet arī skolēniem ar mācīšanās problēmām.
Lai veicinātu radošās domāšanas attīstīšanos vizuālajā mākslā, ir iespējams izmantot visas mācību metodes, kuras tiek piedāvātas vizuālās mākslas programmas paraugā. Protams, ir metodes, kuras minimāli attīsta šo domāšanas veidu. Apskatot radošos darbus, autore secina, ka visbiežāk tika izmantotas šādas mācību metodes: mācību eksperiments, praktiskais darbs, spēles, vingrinājumi. Šo metožu izmantošanas rezultātā, bija vērojamas pozitīvas izmaiņas skolēnu darbībā.
Ja skolēns pats nav motivēts, lai attīstītu savu radošo potenciālu, tas jādara skolotājam. Pēc iespējas vairāk piedāvājot radošās domāšanas veicināšanas uzdevumus. Skolotājiem savā pieredzē ir jādalās, jāsadarbojas, jo vizuālās mākslas priekšmetam nav jābūt vienīgajam, kur tiek strādāts pie radošās domāšanas attīstīšanas.
Pētījuma veiksmīga norise ir atkarīga no precīza mērķa noteikšanas, pareizas pētījuma objekta izvēles, procesa pareizas organizācijas, dažreiz arī no sadarbības ar kolēģiem un skolēniem, kuri piedalās pētījumā. Lai varētu spriest par mācību paņēmiena efektivitāti un varētu dot motivētas rekomendācijas tā ieviešanai praksē, ir izmantojama eksperimenta metode.
Pētījuma laikā izvirzītā hipotēze apstiprinājās. Ja izvēlas atbilstošus mācību uzdevumu etnogrāfisko rakstu apguvē, tad tie sekmē radošās domāšanas pilnveidi. Arī mērķis tika sasniegts. Tika izpētīti un noskaidroti piemērotākie uzdevumi, to izmantošanas iespējas, radošās domāšanas pilnveidei vizuālās mākslas stundās.
…
