Sociālās adaptācijas norise pirmsskolas izglītības iestādē

Secinājumi
Bērnudārza apmeklēšanai ir tikpat daudz plusu, kā mīnusu. Piemēram, psihologi ir pārliecināti ( un šī pārliecība ir balstīta uz konkrētiem pētījumiem ), ka bērni, kuri apmeklē bērnudārzu gan psihiski, gan fiziski ir daudz stiprāki un ātrāk attīstās, nekā tie, kas neapmeklē. Nekādas “superaukles”, nekāda dozēta kontaktēšanās ar vienaudžiem pagalmā, vecmāmiņas uzraudzībā, nedos bērnam tādu dzīves skolu, kā atrašanās bērnudārzā. Bet pierašanas periods noteikti beidzas.
Jau pirms mazais sāk iet dārziņā, vecākiem jāpierod pie domas, ka viņš tiks galā paša spēkiem un audzinātājas centīsies viņam palīdzēt iedzīvoties jaunajā vidē.
Ja, adaptējoties grupiņā, bērnam rodas problēmas un tās izpaužas kā bieža slimošana, zelta likums – censties radīt viņā drošības izjūtu.
Laikā, kad mazi uzsāk bērnudārza gaitas, mājās viņam nevajadzētu izvirzīt nekādas jaunas prasības. Jebkuram bērnam iekļaušanās grupiņas dzīvē tāpat ir pietiekami liels pārdzīvojums.
Bērna pārdzīvojumu izpausmes nav tikai asaras. Par to, ka uz sirsniņas kas sakrājies, var liecināt arī agresija, niķošanās vai regress attīstībā.
Labākais palīgs vecākiem ir miers un savaldība, ko rada atziņa: “Es taču savam bērnam nedaru neko sliktu!”
Ja, pārnācis no dārziņa, bērns dauzās un nespēj rimties, viņš tā izlādē stresu, kas sakrājies pa dienu.
Adaptācijas laiks vienam bērnam var ilgt tikai nedēļu, citam – pat pāris mēnešu.
Bērnam esot prom no mājām, vientulības izjūtu mazina mīļākas rotaļlietas vai ģimenes fotogrāfijas.
Pats galvenais – mīlēt bērnu un izrādīt to! Biežāk paņemt klēpī, samīļot, iedrošināt un uzmundrināt.
…