Bērna ar garīgiem traucējumiem novērošana

Izvēlējos novērot zēnu no savas audzināmās klases. Zēns ir 10 gadus vecs, mūsu skolā - Dauguļu speciālajā internātpamatskolā mācās pirmo gadu 1.klasē. Pirms tam trīs gadus mācījies masu skolā un visus gadus mācījies pirmajā klasē. Pie mums nonāca ar ārstu slēdzienu par vieglu atpalicību. Strādājot ar zēnu, nespējām atrast nekādas veselības problēmas vai aizturi zēna attīstībā. Vienīgais šķērslis, mūsuprāt ir zēna nevēlēšanās mācīties un slinkums. Zēnu vairāk interesē dažādas pusaudžu aktivitātes un ne tās lietas, kuras saistītas ar skolu un mācībām. Pie mums iestājoties puisis nepazina burtus un spēja saskaitīt tikai 10 apjomā, tomēr trīs mēnešu laikā zēns iemācījās burtus, saskaitīšanu un atņemšanu un zēna attīstība un zināšanas attīstās ļoti ātri. Galvenais ir atrast pareizi pieeju, un, manuprāt, šis individuālais darbs, un tas, ka zēns nevar nekur noslēpties (kā masu skolās, kur skolotājs, diemžēl nespēj veltīt pietiekamu uzmanību visiem 30 klasē sēdošajiem bērniem), ir nācis par labu. Un iespējams, ka pēc šī gada, ja zēnam un viņa vecākiem būs tāda vēlēšanās zēns varēs atgriezties masu skolā. Zēns aug ģimenē, kurā ir abi vecāki, un divi vecāki brāli, ar kuriem arī zēns pavada savu brīvo laiku. Zēna izturēšanās, runa un uzvedība neatbilst 10 gadus vecam zēnam, tā ir atbilstoši 16 gadus vecam pusaudzim. Tas izskaidrojams ar to, ka puisis ārpus skolas komunicē tikai ar vecākiem pusaudžiem.