Bērncentrētā modeļa analīze

Montesori mācību modeļa vājas puses:
Šī pieeja no pedagoga prasa vislielāko atdevi, jo katrs bērns tiek uzlūkots individuāli. Skolotājam var radīt grūtības tas, ka ar katru bērnu jāstrādā kā ar individuālu personu, bet tomēr jāvada viss kolektīvs kopumā. Ir jāseko līdzi tam, lai skolēniem dotā brīvība nepārvēršas par anarhisku nekārtību kārtība .Zināšanu apjoms, kuras skolēni iegūst šajā mācību modelī, var būt mazākas salīdzinājumā ar tradicionālo mācību modeli, akcents tiek likt uz personības attīstību, nevis zināšanu daudzumu. Tas var pazemināt konkurētspējas turpmākajā dzīvē . Šī mācību modeļa realizēšanai ir nepieciešams vairāk naudas.

Personīgi man ļoti patīk, ka Montesori vingrinājumos vienmēr ir nepieciešamība veikt kādas kustības un īpaši svarīgi ir “darboties ar roku”, jo tas pastiprina bērna intereses noturību.. Tā kā pati gan skolā gan bērnudārzā esmu audzināta pēc autoritārās metodes tad Montesori metode kur attīstības netieka panākta ar piespiešanos šķiet īpaši attīstoša. Tomēr apzinos, ka ja bērns ir attīstijies pēc šāda tīra modeļa tad būtu nepieciešams un svarīgi arī sākumskolā to turpināt vismaz daļēji sekmējot pareizu pāreju uz valsts neoficiālo “standarta modeli” un sabiedrību. Montesori idejas arī pašu pedagogu iedvesmo dažādu jaunu didaktisku rotaļu un spēļu izveidei un aizdomāties par savu garīgo pilnību. Labprāt ietu praksi šādā bērnudārzā vai izietu apmācības par šo pedagoģisko modeli.
…