Skolēniem ar vizuālās uztveres traucējumiem ir grūti saprast to, ko viņi saredz. Traucējumi saistās nevis ar redzi, bet ar to veidu, kādā smadzenes apstrādā redzes formāciju. Šiem bērniem ir grūti pazīt, izkārtot, interpretēt un/vai atcerēties vizuālos tēlus. Tādēļ viņiem ir grūti saprast visu to spektru, kuru veido rakstiskie simboli un attēli - ne vien burtus un vārdus, bet arī skaitļus un matemātiskos simbolus, diagrammas, kartes, tabulas un grafikus.
Šie vizuālās uztveres traucējumi bieži ir loti smalki, tādēļ tos parasti nepamana tam brīdim, kad bērnam skolā sāk rasties grūtības. Pat tad vēl grūtību cēlonis var šķist neskaidrs.
Lai gan mācīšanās traucējumi parasti netiek atpazīti tik agri, tomēr vizuālās uztveres defekti patiešām sāk sagādāt grūtības jau pamatskolas pirmajās klasēs, vājinot sekmes gandrīz visos priekšmetos. Lai saprastu, kādēļ tas tā notiek, aplūkosim šajā kategorijā iekļautos informācijas apstrādes veidus. Vizuālās uztveres (percepcijas) prasme saistās ar spēju atpazīt iepriekš redzētos tēlus un piešķirt tiem nozīmi (kā pirmsskolas vecuma bērns, redzot MakDonalda izkārtni, paziņo, ka viņš ir izsalcis), noteikt atšķirību starp līdzīgiem tēliem (piemēram, starp b un d burtiem vai starp vārdiem "palma" un "lampa"), atšķirt nozīmīgas figūras no fona detaļām (nosaukt, piemēram, visus patskaņus vārdā) un atpazīt vienu un to pašu simbolu dažādās formās (saprast, piemēram, ka A ir A, kaut arī atšķiras tā lielums, krāsa un burtu raksts). Secības pazīšana ir vēl viena svarīga vizuālās uztveres prasme: cilvēki, kuriem ir grūtības ar vizuālās secības noteikšanu, var neatšķirt vārdus "mans" un "nams", un viņiem ir grūti pareizi pārrakstīt pat dažu burtu vai skaitļu rindu. Viņu burtnīcās un pierakstos tik daudzi vārdi ir uzrakstīti otrādi un tik daudzi burti - izlaisti, ka viņus bieži vaino paviršībā.
…
