Mans viedoklis par pedagoģiskajiem principiem Latvijas izglītībā - teorija un prakse

Katram cilvēkam, subkultūrai, iestādei ir savi principi, pēc kuriem tie vadās, pauž savus uzskatus. Arī pedagoģijā ir savi-pedagoģiskie principi. Skolotājam tie jāievēro, lai būtu produktīvāks mācību darbs, labi rezultāti-sekmīga mācīšanās un mācīšanas darbība.Ir nepieciešams apzināt un izpētīt dažādu zinātnieku, pedagogu atziņas, pieredzi un metodiku, kuri savās idejās un praktiskajā darbā risina problēmu: veicināt personības attīstību līdz ar mācību apgūšanu. Komenskis pirmais uzrakstot „Lielo didaktiku” runā par mācīšanas metodiku, kas atbilst šodienas pedagoģiskajām prasībām vispusīgi attīstītas personības veidošanas koncepcijā. Pedagoģiskie principi ir vēsturiski izveidojušies. Tie izpaužas gan mācību, gan audzināšanas darbā. Katrā atšķirīgā situācijā var darboties arī atšķirīgi principi, bet tie darbojas kopā, nav tā, ka katrs princips darbojas viens pats. Tie ir savstarpēji saistīti. Nepilnības kāda principa realizēšanā negatīvi atsaucas uz cita principa realizēšanu. Principu secībai ir sakars ar mācību procesa pamatkomponentu (mācību uzdevumi, saturs, stimulēšanas, mācību darbības organizēšana un kontroles metodes, mācību līdzekļi, formas un rezultāti) secību. Katram mācību procesa pamatkomponentam ir savas pamatprasības. Skolotājam jāzina principi, izvēloties mācību uzdevumu, saturu, metodes un līdzekļus, mācību organizācijas formas. Pedagoģiskie principi, kas jāievēro mācību programmu izstrādē, nosaka mērķu un rezultātu atbilstību, mācīšanās un mācīšanas stratēģiju plānošanu, katra skolēna spēju attīstību, mācību priekšmeta iekšējo saskaņotību un līdzsvarotību ar citiem mācību priekšmetiem, nepārtrauktu skolēnu pieredzes pilnveidi.