Mācīšanas un mācīšanās motivācijas savstarpējā sakarība mācību procesā

Par motīvu psiholoģijā uzskata cilvēka darbību un rīcību rosinošo cēloni. Cilvēka vajadzības ir galvenais viņa darbības un rīcības ierosinātājs. Motīvi var būt par būt arī par cēloni mērķa izvirzīšanai. Motīvs var realizēties darbībā, ja tam ir atbilstoši apstākļi; ja to nav, tad motīvs kļūst par sapni.[3;51]
A.Markova (1986) uzsver, ka mērķi bez motīviem nesekmē mācīšanos. Bez mērķiem pat vislabākie motīvi var palikt tikai par vēlēšanos. Motīvs veido ievirzi uz darbību, mērķa meklēšana un apzināšanās nodrošina reālās darbības izpildi.
Psiholoģiskās sistēmas motīvi – mērķis ir kvalitatīvi jauns veidojums, kurš atšķiras gan no mērķa, gan no motīva. Šis veidojums ir motivācija kā virzošais uzvedības un darbības rosinātājs un regulētājs.
Motivācija nav mehāniska motīva un mērķa savienošana, tā ir atspoguļošanas procesu rezultāts, kuru aktivizē vajadzības. Šis veidojums ietver sevī aktivizējošas un regulējošas īpašības. Motivācijā cilvēks apzinās motīvu un mērķa sasniegšanai izmanto gribas piepūli.
Pēc vairāku autoru atziņām, tik ilgi, kamēr nervu sistēma aug, pastāv iekšējā uzvedības motivācija, kas balstās uz nervu šūnu nobriešanas procesiem. Bērns cenšas pilnveidot noteiktas darbības modeli bez jebkādas iekšējas ietekmes, neskaitāmos veidos izmanto pats pēc savas iniciatīvas, savas apkārtnes, kamēr šī apkārtne tiek virzīta sarežģīto kulturālo apstākļu virzienā.…