J. A. Students uzskata, ka pirmais cilvēka audzināšanas posms ir ģimene. Pēc J. A. Studenta – ģimene ir valsts likumā atļauta ģimenes locekļu kopdzīve. Kuru galvenie ģimenes locekļi ir vīrs un sieva, arī bērni, ja tādi ir.(1,57)
Pēc J. A. Studenta domām īsta vīrieša un sievietes savstarpīgās mīlestības galvenā īpašība ir vienīgums, kas izsakāms šādos vārdos: īsti un patiesi var mīlēt tikai vienreiz mūžā; viens vīrietis īsti un patiesi var mīlēt tikai vienu sievieti un viena sieviete tikai vienu vīrieti.(1,57)
J. A. Students uzskata, ka ļaudis, kas nostājas pret mīlestības vienīgumu un aizstāv daudzas mīlestības, mīlestību saprot nepareizi, un proti, tikai kā juteklisku baudu, kā kaislības apmierinājumu.(1,58)
Pēc J. A. Studenta – galvenais apstāklis, kas nodrošina ģimenes nozīmi ir bērna stāvoklis. Bērns ir tas, kas prasa, kas ir viņa vecāki, un bērnam var būt tikai vieni vecāki.(1,59)
Laulībai jābūt veidotai uz pienākumiem, nevis pārdzīvojumiem (kaislības).(1,60)
J. A. Students uzskata, lai ģimene būtu īsta, jāievēro daži noteikumi:
1) Vispirms jāsaka, ka ģimene savu īsto raksturu un nokrāsu iegūst tikai tad, ja vīrs ir ģimenes dzīves materiālās puses radītājs.(1,62)
2) Sievai jārūpējas par mājas iekšējām ērtībām un skaistumu, vīram par līdzekļu sagādāšanu. Sieva varētu un arī būtu spiesta strādāt vīra darbus, ja viņa to spētu, un gādāt līdzekļus ģimenei vienīgi tad, ja viņas vīrs cietis nelaimi vai arī grūti slims.(1,63)
3) Ģimenes dzīves laime atkarājas no tam, cik ģimenes locekļi – vīrs un sieva – spēj nodoties saviem īpatnējiem un sev piemērotiem uzdevumiem un nemaisīties viens otra darīšanās. Vīram jāpilda vīra, sievai sievas uzdevumi.(1,63).…
